Kazhes pierakstu burtnīca

"Nopratināšana" ir Nobela prēmijas laurēta Žana Marijas Gustava le Klezio debijas romāns. Kopumā mana attieksme pret "nobeliskajiem" rakstniekiem nav sevišķi pozitīva un viņu grāmatas man visbiežāk šķiet garlaicīgas un samocītas. Man pašam par pārsteigumu šis le Klezio romāns tāds neizrādījās.
Grāmata stāsta par Adamu Pollo - visai dīvainu tipu, kurš nekādi nespēj atcerēties, vai viņš ir dezertējis no armijas vai arī izbēdzis no trako nama, kurš tagad dzīvo kāda mājā, kuras iemītnieki uz vasaru ir aizbraukuši projām, un kurš pa reizei dodas izgājienos uz pilsētu, kuros viņš apliecina, ka variants par trako namu varētu būt jēdzīgāks. Grāmatas ievērojamāko epizožu vidū var pieminēt to, kad Adams ilgstoši seko kādam sunim, kas klīst pa pilsētu, cīņas ainu ar žurku, kuras gaitā Adams pats pārvēršas par žurku (iekšēji) un beigās brutāli nogalina savu pretinieku, viņa īpatnējās attiecības ar kādu sievieti, no kuras Adams allaž mēģina dabūt kādu naudu. Vispār šī grāmata ir labi raksturojama ar vārdiem "pozitīvi frīkaina" - tāda nedaudz šīzīga literatūra, kas tādiem cilvēkiem kā man ļoti labi radīta, nedaudz var šeit redzēt arī līdzību ar nesen lasīto "Lord Malquist and Mr Moon" no Toma Stoparda apcirkņiem (tā gan patiesībā tapusi vēlāk) - tāds postmodernisms ar absurda elementiem, skaidri jūtama le Klezio ietekmēšanās no tādiem gigantiem kā Bekets un Jonesko (patiesībā no Jonesko neko gan lasījis neesmu, bet tas nekas). Jā, patiesībā tieši Beketa pieskāriens šeit jūtams visvairāk - un tas arī vieno le Klezio un Stopardu, ka viņi abi ir šī izcilā absurda dramaturga sekotāji.