Kazhes pierakstu burtnīca

Iemesls tam, ka es noskatījos šo 1956.gada īsfilmu, ir diezgan tradicionāls (man vismaz) - iepriekšējā dienā skatījāmies 2007.gada filmu, kura izrādījās uzņemta pēc šīs filmas motīviem. Jaunā filma bija pietiekoši interesanta, un man vispār parasti patīk uzzināt, kas kaut kam ir kalpojis par iedvesmu, un tālab noskatījos arī šo filmu (kamēr Liene bija kursos).
Te būtu vērts pieminēt dažus faktus par filmu un tās radītājiem. "Sarkanais balons" bez variantiem ir slavenākā šī režisora filma, tā viņam 1957.gadā ienesa Oskaru par labāko scenāriju un laikam arī pasaules slavu. Tāpat viņš uzņēma vēl vairākas citas augstu novērtētas īsfilmas, bet vistuvāk "Balona" panākumu atkārtošanai viņš tika jau pēc nāves. Proti, Lamoriss gāja bojā 1970.gadā dokumentālas filmas uzņemšanas gaitā, filmu vēlāk pabeidza viņa ģimene, un astoņus gadus pēc Lamorisa nāves "Mīlnieku vēju" nominēja Oskaram (kuru tas gan nesaņēma).
Taču dīvainā kārtā arī "Sarkanais balons" nav Lamorisa slavenākais veikums. Līdzās savām filmām Lamoriss vēsturē iegājis kā vienas no 20.gadsimta populārākajām galda spēlēm - "Riska" - izgudrotājs. Jā, Andrej, ja tu tagad lasītu šo manu aprakstu, tu uzzinātu, ka tavas tik ļoti iecienītās spēles autors ir pirms četrdesmit gadiem miris franču režisors. Varbūt tu to gan zini, bet tas nekas, tas vismaz kompensēs to, ka šo aprakstu tu diez vai lasīsi. Tādējādi varbūt tu neko arī nezaudēsi.
Un tagad - par filmu. Šo 34 minūtes ilgo filmu tu pilnīgi mierīgi vari skatīties bez subtitriem pat tad, ja tavas franču valodas zināšanas ir vēl trūcīgākas par manējām, jo filmā runāšanas var teikt, ka nav nemaz. Tā vēsta kopumā ļoti vienkāršu stāstu par mazu zēnu, kas atrod lielu sarkanu hēlija balonu, viņš šo balonu visur nēsā līdzi, reizēm viņiem uz kādu laiku ir jāšķiras apstākļu dēļ, bet balons kļūst zēnam par draugu - jo balons šķiet ir apveltīts ar saprātu un pats vada savas kustības (ievērojot to, ka šī ir 1956.gada filma, balona horeogrāfija šajā filmā ir vienkārši perfekta). Tad neko nesaprotošie zēna vienaudži balonu saplēš, bet pie zēna atlido baloni no visas pilsētas un paceļ viņu gaisā.
Tāda īsa un vienkārša filma, kuras morāle nav nekur dziļi ķešā jāmeklē. Līdzās balona dejām pie filmas galvenajiem trumjiem varu pieminēt gan iedzimto puikas aktiera talantu (jāpiezīmē, ka šis puika ir režisora dēls), gan lielisko muzikālo noformējumu, gan tās vieglumu (kas gan filmā par gaisa balonu šķiet obligāti). Jā, un vēl viena interesanta detaļa par šo filmu - "Sarkanais balons" ir vislabākais vēsturiskais dokuments par veco Parīzes Belevilas rajonu, kurš pēc nedaudziem gadiem tika pārveidots līdz nepazīšanai un no kura mūsdienās faktiski nekas nav atlicis.