Kazhes pierakstu burtnīca

Kā kārtējā "misija" man patlaban ir nopietnāk iepazīt Vladimira Nabokova daiļradi. Līdz šim mana pazīšanās ar šo ievērojamo rakstnieku sastāvēja no "Lužina aizsardzības", kuru nenoskaidrotu iemeslu dēļ lasīju vēl pamatskolas gados un "Lolitas", kuru lasīju jau vidusskolas vecumā. Cik daudz es tolaik no šīm grāmatām sapratu, tas, protams, ir cits jautājums.
"Kamera obscura" nav viens no ievērojamākajiem šī rakstnieka romāniem, taču savā ziņā tas ir ļoti nozīmīgs autora daiļradē. Proti, šajā grāmatā Nabokovs aizsāka tēmu, kura vēlāk viņu padarīja vairāk nekā vienkārši pasaulslavenu. Proti - šajā romānā radās Lolita. Varbūt ne gluži Lolita, bet tuvu tam.
Romāns stāsta par kādu pietiekami turīgu vīrieti, kurš gadiem ilgi ir fantazējis par savām neeksistējošām attiecībām ar dažādām sievietēm, bet nekad nav uzdrošinājies krāpt savu sievu. Un tad viņa dzīvē notiek lūzuma punkts - meitene kinoteātrī, kurā viņš ieskatās, izrāda vairāk iniciatīvas nekā viņš. Un tad izrādās, ka šī meitene, kurai ir tikai 16 gadu un kura nekādi nebūtu nosaucama par gudru un labi audzinātu, sāk šo vīrieti diezgan pamatīgi kontrolēt, izmantojot sava dzimuma priekšrocības un šo vīrieti noved arvien sliktākās un sliktākās vietās. Un tā pamazām šis vīrietis tiek aizvests līdz katastrofai un stāsts pārvēršas par traģēdiju, lai gan vienlaikus Nabokovs lieliski apzinās, ka viņa varonis nav īsti līdzjūtības vērts.
Vai man šī grāmata patika? Līdz Nabokova labākajam te ir patālu, ir dažas lieliskas epizodes, ļoti labs ievads un vēl šādi tādi plusi, taču nē - tas nav superšedevrs, laba grāmata, bet ne vairāk par to.