Kazhes pierakstu burtnīca

Šis ir kārtējais no "anonīmajiem" Akvarium ierakstiem, šoreiz izdots zem "Annas Kareņinas kvarteta" vārda. Albuma bukletā stāstīts par šo ļoti īpatnējo aiz Urāliem radušos ansambli, kura dalībnieki sēdējuši cietumā, kurā grupai pievienojies motorzāģa spēles virtuozs - slepkava maniaks, bet tikai deviņdesmito gadu sākumā tā radījusi savu pirmo ierakstu - šo.
Patiesību sakot, buklets ir labākais, ko šis albums man var piedāvāt. Tāda stila mūzika, kāda tiek spēlēta šajā ierakstā, nekādi neatbilst manai gaumei un man nācās ļoti smagi piespiesties, lai to noklausītos pilnā garumā.
Cik saprotu, šis instrumentālās mūzikas ieraksts tika radīts kā skaņu celiņš kādai filmai, kas man liek domāt, ka šo filmu es redzēt negribu. Par mūziku šeit dzirdamo es nosaukt nevaru - tie ir trokšņi, gandrīz vienmēr - ļoti atbaidoši. Tas ir kaut kas pa vidu starp Lū Rīda "Metal Machine Music" un mazāk uztveramajiem Einstuerzende Neubauten opusiem, un vienīgas efekts, ko šāda mūzika manī var radīt, ir galvassāpes. Patīkama atelpa ir tās albuma kompozīcijas, kurās Akvarium atkāpjas no neizturami nebaudāmā formāta - pēc smadzeņu urbšanas pirmajās divās kompozīcijās, es jūtos vienkārši pārlaimīgs, atskanot "Капитан Воронин Встречает Гигантского Муравья", kas ir vienkārša nepilnas divas minūtes ilga stabulēšana. Un tad atkal atsākas tas pats, kas iepriekš, kas man liek domāt, ka filma, kurā šī mūzika tika izmantota, nevarētu būt nekas cits kā šausmene - jo šī mūzika ir tiešām biedējoša. Nevis vienkārši pretīga un nebaudāma, bet tieši biedējoša. Paklausies tu kaut ko tādu kā "Стрепетарх" un pasaki man, ka tev šādas skaņas nerada bailes. Gluži tāpat kā "Bardo" šis albums ir instrumentāls, kaut kas līdzīgs vokālam parādās vien dažos skaņdarbos, kur dziedāšana ierakstīta atpakaļgaitā, atkal jau veidojot šausmu efektu.
Īstenībā es varētu noticēt, ka filmā šī mūzika būtu laba, spēcīga un ļoti biedējoša. Bet iedomāties, kāpēc man to vajadzētu klausīties tāpat vien, es tiešām nevaru. Šis ieraksts ir nejauks, nepatīkams un manā izpratnē arī diezgan bezmērķīgs. Un mani ļoti apbēdina tas tālab, ka nosaukums "Annas Kareņinas kvartets" man lika gaidīt kaut ko pilnīgi citu, varbūt ar klasiskās mūzikas elementiem, kaut ko liegu un kaut ko patīkamu. Bet pilnīgi noteikti ne šo.