Fight Club
Patiesībā man par šo filmu rakstīt nevajadzētu, jo tu droši vien zini, kāds ir Cīņas kluba pirmais likums. Un kāds ir otrais. Taču es neesmu neviena cīņas kluba biedrs (obviously) un līdz ar to ir tikai loģiski, ka es par šo filmu tomēr uzrakstīšu.
Iepriekš biju to skatījies divas reizes, abas - stipri pasen. Pirmo - vienatnē mājās, toreiz no filmas neko daudz negaidīju, bet biju ļoti patīkami pārsteigts. Otro reizi - kādu gadu vēlāk pie Normunda kopā ar Ziņģi šausmīgas kvalitātes DVD no nomas, kurā krievu un angļu skaņu celiņi bija vienādā skaļumā un viens traucēja otram. Taču, kā teiktu Saņa Ribaks, "that was then, and this is now and now I wanna hunt some orc". Labi, tas varbūt nav par tēmu, bet fakts paliek fakts - mēs atkal noskatījāmies šo filmu, un man par lielu šoku tā joprojām man šķita laba. Biju domājis - varbūt tagad ar savu skeptisko aci to novērtēšu un atzīšu par sviestu esam, par tīņiem domātu filmu, kurā nav nekā jēdzīga, bet izrādījās - nē, tā joprojām ir smieklīga, brutāla un ļoti trāpīga. Turklāt attiecībā uz tās trāpīgumu par tēmu "patērētājs" es iepriekš īsti nebiju tajā diez ko labi ieskatījies, un tagad daudz labāk varu saprast smīkņāšanu par atkarību no IKEA (ne velti arī mēs triecāmies 650 kilometrus līdz Varšavai, lai iegādātos kaut kādus galdus un ķebļus).
Atstāstīt sižetu šoreiz laikam nebūtu īsti nepieciešams, to tu varbūt zini tāpat. Tāpēc pieminēšu tikai tās detaļas, kas man šoreiz filmā vairāk iekrita acīs. Pirmkārt, Tailers man vairs nešķita tik kruts kā toreiz, kaut kā Breds Pits te izskatās pēc tādas deviņdesmito gadu zvaigznes un viņa varonis nav īsti labi novecojis. Tikām Helēna Bonama Kārtere man šķiet arvien foršāka un foršāka, lielā mērā gan pateicoties arī viņas lomām citās filmās. Kas gan, protams, ir tikai loģiski, ka man viņa patīk labāk nekā viņš, jo par vīriešu mīļotāju kļuvis neesmu.
Kas attiecas uz filmu - iespaidīgs kino, kurā vienīgais, kas man ne pārāk patika, bija dažas skaņu celiņa tēmas (ieskaitot filmas sākuma titru laikā skanošo), bet citādi - esmu Fight Club fans.
Iepriekš biju to skatījies divas reizes, abas - stipri pasen. Pirmo - vienatnē mājās, toreiz no filmas neko daudz negaidīju, bet biju ļoti patīkami pārsteigts. Otro reizi - kādu gadu vēlāk pie Normunda kopā ar Ziņģi šausmīgas kvalitātes DVD no nomas, kurā krievu un angļu skaņu celiņi bija vienādā skaļumā un viens traucēja otram. Taču, kā teiktu Saņa Ribaks, "that was then, and this is now and now I wanna hunt some orc". Labi, tas varbūt nav par tēmu, bet fakts paliek fakts - mēs atkal noskatījāmies šo filmu, un man par lielu šoku tā joprojām man šķita laba. Biju domājis - varbūt tagad ar savu skeptisko aci to novērtēšu un atzīšu par sviestu esam, par tīņiem domātu filmu, kurā nav nekā jēdzīga, bet izrādījās - nē, tā joprojām ir smieklīga, brutāla un ļoti trāpīga. Turklāt attiecībā uz tās trāpīgumu par tēmu "patērētājs" es iepriekš īsti nebiju tajā diez ko labi ieskatījies, un tagad daudz labāk varu saprast smīkņāšanu par atkarību no IKEA (ne velti arī mēs triecāmies 650 kilometrus līdz Varšavai, lai iegādātos kaut kādus galdus un ķebļus).
Atstāstīt sižetu šoreiz laikam nebūtu īsti nepieciešams, to tu varbūt zini tāpat. Tāpēc pieminēšu tikai tās detaļas, kas man šoreiz filmā vairāk iekrita acīs. Pirmkārt, Tailers man vairs nešķita tik kruts kā toreiz, kaut kā Breds Pits te izskatās pēc tādas deviņdesmito gadu zvaigznes un viņa varonis nav īsti labi novecojis. Tikām Helēna Bonama Kārtere man šķiet arvien foršāka un foršāka, lielā mērā gan pateicoties arī viņas lomām citās filmās. Kas gan, protams, ir tikai loģiski, ka man viņa patīk labāk nekā viņš, jo par vīriešu mīļotāju kļuvis neesmu.
Kas attiecas uz filmu - iespaidīgs kino, kurā vienīgais, kas man ne pārāk patika, bija dažas skaņu celiņa tēmas (ieskaitot filmas sākuma titru laikā skanošo), bet citādi - esmu Fight Club fans.
2009-10-23
comments powered by Disqus