Pociag

"Pociag" jeb "Nakts vilciens" ir viena no poļu filmām, ko man rekomendēja Kžištofs Uminskis. Ja kas - vajadzētu noskaidrot, kā viņa "Kitchen Dreams" izgāja starptautiskajā Varšavas kino festivālā. Ja kas - kamēr Kžištofs "tusēja" pa Varšavas festivālu, otrs mūsu šīs vasaras CSeris - Sergio Rufini - ir jau nokļuvis Ķīnā.
"Nakts vilciens" ļoti negaidītā veidā ir filma, kuras darbība norisinās nakts vilcienā. Nevar būt! vai ne? Kāds ļoti satraukts vīrietis pēdējā mirklī cenšas iekļūt šajā vilcienā un nopirkt biļetes tā, lai būtu viens kupejā, taču sanāk tā, ka šajā vilcienā ir arī sieviete, kura tādā pat mērā cenšas būt viena. Loģiski, ka rezultātā viņiem nākas kupejā dalīties un tāpat viņiem sanāk (vismaz daļēji) dalīties vienam otra problēmās. Vilciena pasažieri diezgan intensīvi runā par kādu skaļu slepkavību, kur vīrs nogalinājis savu sievu, un filmas galvenais varonis sāk šķist arvien aizdomīgāks un aizdomīgāks. Un skatītājiem arī nav īsti skaidrs, vai šis vīrietis tur ir vai nav pie vainas. (vēlāk gan izrādās - nav). Raksturīgi šīs ēras filmām "Pociag" neizceļas ar fenomenālu dinamiku un ātrumu, un arī tēlojums šeit ir vecā stila - pamatīgi uzspēlēts. Filmā piedalās divi droši vien zināmākie pēckara Polijas kino aktieri - Zbigņevs Cibuļskis ("Ashes and Diamonds" galvenās lomas atveidotājs) un Leons Ņiemčiks, kuru nesen redzēju Poļanska "Knife in the Water". Sevišķi saistoša man šī filma nešķita - noskatījos, bet īpaši atmiņā tā nepalika. Bija šādi tādi labi elementi, bet šī nebūs viena no tām poļu filmām, ko uzreiz rekomendēšu visiem noskatīties.
2009-10-28
7.0
comments powered by Disqus