Ich bin kein Berliner
Vienu es nevaru saprast - no kurienes man tik pazīstams šķiet Vladimira Kaminera vārds. Esmu pārliecināts, ka neko no viņa darbiem iepriekš lasījis nebiju, pat ne superslaveno "Russian Disco", bet ir man viņš zināms. Dīvaini, lai neteiktu vairāk.
Tātad viņš ir viens visai dīvains frukts - vācu rakstnieks, kas gan patiesībā ir krievu-ebreju izcelsmes un uz Berlīni pārcēlies 1990.gadā, bet nekad neko nav rakstījis krieviski un tieši kā vācu autors iemantojis pasaules slavu. Šajā grāmatā viņš pasniedz kaut ko līdzīgu humoristiskam ceļvedim pa savo otro dzimto pilsētu - Berlīni. Te ir gan faktoloģiska informācija, gan viņa personīgās pieredzes, strādājot vācu televīzijā atstāstījumi, gan salīdzinājumi starp Berlīni un viņa padomisko pieredzi, gan dažādi jocīgi atgadījumi. Stilistiski šis apcerējums ir kaut kas pa vidu starp Lonely Planet, Ēfraima Kišona ceļojumu humoreskām un kaut ko trešo, ko es patlaban nespēju identificēt. Sākumā man tas viss šķita ļoti smieklīgi uzrakstīts, bet diezgan ātri es Kaminera atēdos - labākos jokus viņš izspļauj jau grāmatas sākumā un reizēm pievēršas vienkārši garlaicīgām tēmām. Par visu padomisko viņš raksta kolosāli asprātīgi, lai gan nedaudz traucē tas, ka viņš raksta vācu auditorijai un līdz ar to paskaidro to, ko manis pēc varētu arī neskaidrot. Iespējams, vāciešiem šī grāmata varētu šķist asprātīgāka nekā man (es jau nezinu droši), bet manai gaumei tā īsti labi neatbilda. It kā viss būtu kārtībā, bet kaut kā man te izteikti pietrūka, kaut kas nebija īsti pareizi.
Tātad viņš ir viens visai dīvains frukts - vācu rakstnieks, kas gan patiesībā ir krievu-ebreju izcelsmes un uz Berlīni pārcēlies 1990.gadā, bet nekad neko nav rakstījis krieviski un tieši kā vācu autors iemantojis pasaules slavu. Šajā grāmatā viņš pasniedz kaut ko līdzīgu humoristiskam ceļvedim pa savo otro dzimto pilsētu - Berlīni. Te ir gan faktoloģiska informācija, gan viņa personīgās pieredzes, strādājot vācu televīzijā atstāstījumi, gan salīdzinājumi starp Berlīni un viņa padomisko pieredzi, gan dažādi jocīgi atgadījumi. Stilistiski šis apcerējums ir kaut kas pa vidu starp Lonely Planet, Ēfraima Kišona ceļojumu humoreskām un kaut ko trešo, ko es patlaban nespēju identificēt. Sākumā man tas viss šķita ļoti smieklīgi uzrakstīts, bet diezgan ātri es Kaminera atēdos - labākos jokus viņš izspļauj jau grāmatas sākumā un reizēm pievēršas vienkārši garlaicīgām tēmām. Par visu padomisko viņš raksta kolosāli asprātīgi, lai gan nedaudz traucē tas, ka viņš raksta vācu auditorijai un līdz ar to paskaidro to, ko manis pēc varētu arī neskaidrot. Iespējams, vāciešiem šī grāmata varētu šķist asprātīgāka nekā man (es jau nezinu droši), bet manai gaumei tā īsti labi neatbilda. It kā viss būtu kārtībā, bet kaut kā man te izteikti pietrūka, kaut kas nebija īsti pareizi.
2009-10-28
comments powered by Disqus