Сестра Хаос
"Sestra haos" bija viens no pirmajiem "Akvarium" ierakstiem, ko tiku klausījies, un dziesmas "500", "Брод", "Растаманы из Глубинки" bija tās, kuru dēļ vispār iemīlēju šo grupu. Tagad, pārklausoties šo albumu pēc vairāku gadu pārtraukuma, joprojām vairākas albuma dziesmas manā atmiņā palikušas ļoti labi, kas liecina, ka vai nu to esmu kādreiz daudz klausījies, vai arī to, ka šis ir viens ļoti atmiņā paliekošs albums.
Patiesībā trīs uzskaitītās dziesmas ir tās, kas man šajā albumā patīk vislabāk. Pēdējā no tām ir vistipiskākais regejs, ko man nācies dzirdēt Akvarium izpildījumā - viegls, optimistisks, ne pārāk nopietna satura. Dziesmā "500" tikām dominē repa elementi, un tā ir droši vien saturiski smagākā šī albuma dziesma, kurā Grebenščikovs dzied (runā), ka "Моя Родина, как свинья, жрет своих сыновей", " Мертвые хоронят своих мертвецов",
"Хэй, кто-нибудь помнит, кто висит на кресте?
Праведников колбасит, как братву на кислоте",
"Патриотизм значит просто "убей иноверца"",
un tā tālāk. Ļoti sāpīga, un vienlaikus ļoti spēcīga dziesma. Kaut kur pa vidu starp abām šīm dziesmām ir "Brod". Pārējās albuma dziesmas gluži tādā mērā mani neinteresē, lai gan arī tajās ir pietiekami daudz saistošu elementu, un kā ceturto albuma kompozīciju man gribētos pieminēt "Kardiogramma" - diezgan vienkāršu dziesmu par mīlestību, protams, ne jau nepieņemami banālu, bet tomēr BG izpildījumā tā ir ļoti tieša dziesma par mīlestību, parasti viņš iet ar vēl lielāku līkumu.
Īstenībā gan ir tā, ka ieraksts kopumā šobrīd man ne tuvu nešķiet labākais Akvarium veikums un vairāk pret to jūtu nostaļģiju, nevis tagadnes sajūsmu, kas gan nenozīmē, ka tas manā izpratnē tagad būtu kļuvis par pēdējo mēslu, bet vienkārši kādreizējā sajūsma patiešām ir nedaudz noplakusi. Kas gan ir interesanti - negaidītā kārtā šis albums ir tikai aptuveni 40 minūtes ilgs, proti, Akvarium izvairījušies no kārdinājuma piepildīt kompaktdisku pilnāku, kas, protams, ir gudri darīts. Taču vairākas šī albuma dziesmas tāpat ir diezgan izteikti filleriskas.
Patiesībā trīs uzskaitītās dziesmas ir tās, kas man šajā albumā patīk vislabāk. Pēdējā no tām ir vistipiskākais regejs, ko man nācies dzirdēt Akvarium izpildījumā - viegls, optimistisks, ne pārāk nopietna satura. Dziesmā "500" tikām dominē repa elementi, un tā ir droši vien saturiski smagākā šī albuma dziesma, kurā Grebenščikovs dzied (runā), ka "Моя Родина, как свинья, жрет своих сыновей", " Мертвые хоронят своих мертвецов",
"Хэй, кто-нибудь помнит, кто висит на кресте?
Праведников колбасит, как братву на кислоте",
"Патриотизм значит просто "убей иноверца"",
un tā tālāk. Ļoti sāpīga, un vienlaikus ļoti spēcīga dziesma. Kaut kur pa vidu starp abām šīm dziesmām ir "Brod". Pārējās albuma dziesmas gluži tādā mērā mani neinteresē, lai gan arī tajās ir pietiekami daudz saistošu elementu, un kā ceturto albuma kompozīciju man gribētos pieminēt "Kardiogramma" - diezgan vienkāršu dziesmu par mīlestību, protams, ne jau nepieņemami banālu, bet tomēr BG izpildījumā tā ir ļoti tieša dziesma par mīlestību, parasti viņš iet ar vēl lielāku līkumu.
Īstenībā gan ir tā, ka ieraksts kopumā šobrīd man ne tuvu nešķiet labākais Akvarium veikums un vairāk pret to jūtu nostaļģiju, nevis tagadnes sajūsmu, kas gan nenozīmē, ka tas manā izpratnē tagad būtu kļuvis par pēdējo mēslu, bet vienkārši kādreizējā sajūsma patiešām ir nedaudz noplakusi. Kas gan ir interesanti - negaidītā kārtā šis albums ir tikai aptuveni 40 minūtes ilgs, proti, Akvarium izvairījušies no kārdinājuma piepildīt kompaktdisku pilnāku, kas, protams, ir gudri darīts. Taču vairākas šī albuma dziesmas tāpat ir diezgan izteikti filleriskas.
2009-11-09
comments powered by Disqus