Kazhes pierakstu burtnīca

Diezgan droši sevi joprojām neuzskatu par Margaretas Etvudas fanu, bet tas man neliedz laiku pa laikam izlasīt kādu viņas sarakstītu grāmatu. Kā nekā - no sievietēm rakstniecēm viņa manā topā ieņem diezgan augstu vietu, laikam pamatā gan tādēļ, ka sieviešu rakstīta literatūra mani vienkārši ne pārāk saista. Un es tiešām gribētu šajā jautājumā nebūt seksists - bet situācija ir tāda, ka gan mūzikā, gan literatūrā man ir grūti atrast sievietes, kuru daiļrade mani TIEŠĀM interesētu. Arī kino situācija nav diži labāka (kas attiecas uz režisoriem). Nav tā, ka man tieši NEPATIKTU sieviešu radīta māksla, bet ļoti maz tās vidū ir tādas, ko es sauktu par izcilu, par ko es radikāli fanotu. Dženisa Džoplina, Greisa Slika, Džonija Mitčela - tās laikam būtu mūzikas galvenās "zvaigznes" manās acīs. Literatūrā - Etvuda un Airisa Mērdoka. Kino... varbūt Sofija Kopola.
Labi, tas laikam nebūtu īsti par tēmu. "Bodily Harm" jeb "Miesas bojājumi" ir viens no mazāk zināmajiem Etvudas romāniem, nav ticis ekranizēts, nav saņēmis sevišķas balvas. Tas stāsta par Renē - žurnālisti, kura specializējas uz rakstiem par "lifestyle", kura devusies darba uzdevumā uz kādu salu uz Dienvidiem no Kubas. Tur viņai paredzēts uzrakstīt par vietējām izklaides un atpūtas iespējām - restorāniem, sporta klubiem un tamlīdzīgi. Taču izrādās, ka uz šīs salas nav gluži tādi apstākļi, lai domātu (un arī rakstītu) par izklaidi. Drīzumā gaidāmas pirmās valdības vēlēšanas uz salas, kopš to atstājusi Britu pārvalde, kas nozīmē - daudz problēmu. Bet Renē arī pašai ir savas problēmas, kas saistītas gan viņas pagātnes attiecībās ar Džeiku un Daniēlu, gan tajā, ka viņai ticis operēts krūts vēzis (un šo operāciju veicis tieši Daniēls). Uz salas viņa iepazīstas ar dažādām vietējām personībām - gan no politikas, gan nepolitikas pasaules, iesaistās gadījuma sakarā ar vietējo narkotirgoni, nonāk cietumā - vispār, visādas standarta lietas, kas regulāri atgadās kuram katram no mums.
Kāpēc man šī grāmata nepatika? Pamatā - tikai viena ļoti pieticīga iemesla dēļ - man tā šķita garlaicīga. Un tā ir mana lielākā problēma - ja kaut kas man nešķiet interesants, es nevaru iedomāties, kāpēc man tas būtu jāuzskata par labu. Mani kaut kā ne pārāk saistīja Renē pagātnes un tagadnes problēmas un tas, ko no viņas gaidīja citi cilvēki. Salīdzinoši saistošākas ir Renē atmiņas par viņas bērnību miestā Grisvolda, kur dominē reliģisks stulbums un radikāla paštaisnība, bet arī tas kopumā mani īsti nepārliecināja, un rezultātā šī grāmata man šķiet diezgan garlaicīga.