Absolutely Free

Pēc tam, kad "Freak Out!" prognozējamā kārtā nekļāva par megagrāvēju un nepadarīja Zappu populārāku par Bītliem, viņš un viņa uzticamā padoto biedru grupa (kurā tolaik diemžēl nebija nedz Captain Beefheart, nedz Adrian Belew, nedz Steve Vai - kurus pieminu tikai pazīmēšanās pēc) ierakstīja daudz mērķtiecīgāku un viengabalaināku albumu nekā grupas pirmais ripulis. "Absolutely Free" divas puses pretnostata divus sabiedrības veidus - dārzeņu sabiedrību un amerikāņu sabiedrību. Laikam gan par pretnostatījumu te runāt nevar, bet tā ir cita lieta. Jāatzīst, ka šis varētu būt vienīgais man zināmais ieraksts, kurā tik daudz uzmanības tiek veltīts dārzeņiem - salīdzinoši Beach Boys ar "My favorite vegetable" pilnīgi nobāl. Tikām Zappa bārstās ar trāpīgiem citātiem, atsaucēm uz savu elku - Stravinska un Gustava Holsta mūziku, un provokocācijām - ieskaitot Amerikas prezidenta iesaistīšanu visā šajā padarīšanā.
Ieraksta zināmākais skaņdarbs ir mini rokopera "Brown shoes don`t make it", kuras septiņās minūtēs ietilpst teju vai visi iespējamie mūzikas stili un visdažādākās noskaņas. Citas ieraksta kompozīcijas svārstās starp smagu roku, absolūti sviestainām novelty kompozīcijām, džeza elementiem, seksa imitācijas skaņām un citām dažādām lietām. Un zini, kāda man asociācija radās, šodien klausoties šo ierakstu - ka Weird Al Yankovic ir neglābjams Zappas sekotājs, kuram gan, protams, pietrūkst Zappas ģēnija. Bet saturiski līdzības te ir diezgan daudz, vienīgi Zappa atļāvās ņirgāties par visu, bija provokatīvs un pretrunīgs, kamēr Weird īpaši tālāk par ēdiena jociņiem tā arī 30 gadu laikā netika, un tomēr - ieskaitot pat vizuālo tēlu līdzība starp šiem diviem cilvēkiem ir diezgan augsta. Tas gan, protams, nemaina to apstākli, ka "Absolutely Free" ir satriecoši spēcīgs rokmūzikas ieraksts, kaut kas tāds, kas Vīrdam pat sapņos nerādītos, bet tas nekas. Galvenais, ka man tas sapņos rādās un ka es pamazām šķiet sāku tiešām par Zappu fanot arī viņa mūzikas un ne tikai viņa personības dēļ. Jo kas gan var būt labāks, kā baudīt mūziku, kuras autors tev arī šķīet simpātisks (ne vizuāli, protams) cilvēks.
2009-11-16
8.5
comments powered by Disqus