Kazhes pierakstu burtnīca

Džima Šeridana "My left foot" diezgan labi atbilst motivējošā kino kategorijai. Kā nekā - filmas varonis (pilnīgi reāla personība) Kristijs Brauns patiešām ir viens no tiem cilvēkiem, kas ir pelnījis, lai par viņu tiktu uzņemta filma. Brauns piedzima ar ļoti smagu veselības traucējumu - cerebrālo trieku, kuras rezultātā viņš nespēja kontrolēt nevienu sava ķermeņa daļu, izņemot kreiso kāju (tāpēc arī nosaukums). Turklāt vēl arī viņa dzimšanas apstākļi nebija nekādi izcili - divdesmitā gadsimta pirmās puses Dublinas trūcīgie slāņi, viņš bija viens no bērniem ģimenē, kurā to kopumā bija 22 (izdzīvoja gan tikai 13), un no sākta gala visi, izņemot Kristija māti, bērnu uzskatīja arīdzan par mācīties nespējīgu dārzeni. Un bija jau arī pamats šādam uzskatam: ja puika nespēj izdvest artikulētas skaņas un vispār jebkādi tikts no pārējo puses (izņemot māti) saprasts, grūti gaidīt no viņa lielas lietas. Taču izrādījās - varēja gan gaidīt. Izrādījās, ka čalim bija nopietna interese un talants glezniecībā, turklāt kad šim bija kādi 10 gadi, atklājās, ka arī ar apziņu viņam viss ir kārtībā, viņš iemācījās lasīt un tad pamazām - arī runāt. Vēlāk viņš kļuva visnotaļ slavens ne tikai ar savām gleznām, bet arī ar pašrakstīto grāmatu "My left foot" (kuru īsti nesaprotu - viņš vai nu rakstīja uz rakstāmmašīnas ar to pašu kreiso kāju, vai arī nē). Taču šaubu nav - izrādījās, ka viņam bija arī literāta talants un grāmata kļuva par grāvēju.
Un par grāvēju kļuva arī filma, kas atzīta par vienu no Īrijas kino spožākajiem mirkļiem (un zināmā mērā man ļauj saprast, kādā veidā Šeridans daudzus gadus vēlāk ar minimālu budžetu spēja radīt fenomenāli jauko "Once" - viņš gluži vienkārši ir lielisks režisors). Tomēr filmas zvaigzne, protams, ir Daniels Dejs-Luiss, kas atveido pašu Braunu. No vienas puses, es saprotu, ka šī loma ir ideāli radīta, lai nākajamā gadā Dejs-Luiss tiktu pie Oskara (tā arī notika) - bet tikt ar šādu tēlu galā, pasniegt viņu tik ticami, tik dzīvi un tik reālistiski, ka mums pat radās tiešām interese pārbaudīt, vai aktierim nav šīs slimības. Protams, ka viņš ir pilnīgi normāls vesels vīrietis, kuram gan ļoti labi padodas iejušanās lomās, kam viņš arī parasti velta visai daudz laika. Filma man pilnīgi noteikti patika, varbūt brīžiem, par spīti savam reālistiskajam piesitienam, tā man šķita nedaudz naiva, bet - man tā ļoti patika.