Filmas galvenais varonis Vilburs atbilstoši tās nosaukumam patiešām vēlas sev padarīt galu, taču viņam allaž tas īsti labi neiznāk - un te jāpiemin, ka Vilbura pašnāvības (pretēji filmas nosaukuma noskaņai) nav ne mazākajā mērā smieklīgas un arī viņa izglābšana ir reālistiska un bez jebkāda humora. Lai arī filmas anotācija un žanrs "comedy/drama" man nez kādēļ lika no tās gaidīt tonnām melna humora.
Tā īsti saprast šīs filmas "fišku" man laikam nemaz neizdevās - it kā tajā ir arī dažas komiskas notis, bet vienlaikus tā pilnīgi noteikti pamatā ir drāma. Kāda vēl varētu būt filma, kur ir divi brāļi, no kuriem vienam ir mānija uz pašnāvībām (kopš mātes nāves pirms daudziem gadiem), bet otram ir vēzis (ja nemaldos) un nepieciešama kemioterapija? No aktieru ansambļa nekādu sevišķu zvaigžņu šeit nav, ja nu vienīgi Šērlija Hendersone ir labāk zināma (šo to no viņas filmām esmu pēdējā laikā skatījies).
Kā tāda filma nebija slikta, bet pašnāvības tēmā esmu redzējis daudz atmiņā paliekošāku filmu - te varu pieminēt gan "Wristcutters", gan "On the edge". Un īsti iedomāties iemeslus, kāpēc tieši "Wilbur wants to kill himself" būtu vērts skatīties, laikam gan nevaru.