Together through Life
Traks var palikt - "Together through life" ir jau 33. Boba Dilana studijas albums. Protams, Frenkam Zappam ierakstu bija vairāk, taču zināms, ka Bobs pēdējos 20 gadus jaunas plates ieraksta diezgan reti. Pozitīvais šajā sakarā ir tas, ka arī savos nu jau visai lielajos gados Dilans joprojām spēj ierakstīt lielisku mūziku. Turklāt man pat gribētos teikt, ka salīdzinoši ar "Modern Times" viņš šajā albumā pat izklausās nedaudz jaunāks.
Protams, pēc 20 gadīga puišeļa Dilans neizklausās, bet tā viņš neizklausījās arī tad, kad patiešam bija 20 gadīgs puišelis. Šis mūsdienu Dilans, protams, sen vairs nespēj pārsteigt klausītāju ar negaidītiem piegājieniem, stilu maiņu vai ko tamlīdzīgu. Viņš ir vienkārši vecs un lielisks dziesminieks ar perfektu melodijas izjūtu un joprojām tipiski dilanisku balsi. Jaunus fanus viņš droši vien sen vairs ar saviem aktuālajiem ierakstiem iegūt necer, bet tiem, kam Dilana daiļrade ir tuva, arī "Together Through Life" labi ies pie sirds.
Piebilde - braucot uz banku un atpakaļ noklausījos albumu vēlreiz, ar katru reizi tas man patīk labāk un arvien vairāk jūtu, ka Dilans šeit mazāk izklausās pēc "klasiska" Dilana un vairāk - pēc "klasiska" Toma Veitsa. Kā nekā Dilans man tomēr vairāk asociējas ar džeku ar akustisko ģitāru un blūmīzēri, kamēr akordeoni un blūziskas ģitāras skaņas daudz vairāk piederas pie Veitsa mūzikas. Protams, Dilans nav tik ass kā Veitss un viņa balss drīzāk līdzinās jaunam Tomam un nevis vecam Tomam, bet "My Wife`s Home Town", "Shake Shake Mama" un "This Dream of You" es ļoti labi varētu iztēloties skanam arī kādā Veitsa septiņdesmito gadu albumā. Un tā kā Veitss man allaž ir paticis, man patīk arī šāds "veitsisks" Dilans. Ja kas - līdzība ar Veitsa mūziku nepavisam nav nejauša - Dilana akordeonists Deivids Hidalgo ir piedalījies arī vairākos Veitsa albumos (tiesa - ne septiņdesmito gadu, bet jaunākos, bet tas nemaina ideju). Pēc papildu noklausīšanās par puspunktu paaugstināju albuma vērtējumu, jo arvien vairāk pārliecinos, ka man tas tiešām patīk.
Protams, pēc 20 gadīga puišeļa Dilans neizklausās, bet tā viņš neizklausījās arī tad, kad patiešam bija 20 gadīgs puišelis. Šis mūsdienu Dilans, protams, sen vairs nespēj pārsteigt klausītāju ar negaidītiem piegājieniem, stilu maiņu vai ko tamlīdzīgu. Viņš ir vienkārši vecs un lielisks dziesminieks ar perfektu melodijas izjūtu un joprojām tipiski dilanisku balsi. Jaunus fanus viņš droši vien sen vairs ar saviem aktuālajiem ierakstiem iegūt necer, bet tiem, kam Dilana daiļrade ir tuva, arī "Together Through Life" labi ies pie sirds.
Piebilde - braucot uz banku un atpakaļ noklausījos albumu vēlreiz, ar katru reizi tas man patīk labāk un arvien vairāk jūtu, ka Dilans šeit mazāk izklausās pēc "klasiska" Dilana un vairāk - pēc "klasiska" Toma Veitsa. Kā nekā Dilans man tomēr vairāk asociējas ar džeku ar akustisko ģitāru un blūmīzēri, kamēr akordeoni un blūziskas ģitāras skaņas daudz vairāk piederas pie Veitsa mūzikas. Protams, Dilans nav tik ass kā Veitss un viņa balss drīzāk līdzinās jaunam Tomam un nevis vecam Tomam, bet "My Wife`s Home Town", "Shake Shake Mama" un "This Dream of You" es ļoti labi varētu iztēloties skanam arī kādā Veitsa septiņdesmito gadu albumā. Un tā kā Veitss man allaž ir paticis, man patīk arī šāds "veitsisks" Dilans. Ja kas - līdzība ar Veitsa mūziku nepavisam nav nejauša - Dilana akordeonists Deivids Hidalgo ir piedalījies arī vairākos Veitsa albumos (tiesa - ne septiņdesmito gadu, bet jaunākos, bet tas nemaina ideju). Pēc papildu noklausīšanās par puspunktu paaugstināju albuma vērtējumu, jo arvien vairāk pārliecinos, ka man tas tiešām patīk.
2009-12-17
comments powered by Disqus