Zombieland
Mēģinot kļūt šallains, šogad pavisam maz esmu skatījies "parastās" filmas - tādas, kur viss notiek atbilstoši Holivudas scenāristu arodbiedrības bukleta "Kā uztaisīt blokbāsteru" norādījumiem, kur mīlestība ir stiprāka par Pasaules galu, varoņi ir skaisti un asprātīgi un kur pat... nespēju nobeigt teikumu.
"Zombieland" nav GLUŽI tāda filma, kur viss ir pakļauts šabloniem, bet, protams, tas nav alternatīvais kino. Labi, ka vispār man zombiju kino pie sirds iet tīri labi - neko daudz es gan nemaz redzējis neesmu, bet "Land of the Dead" bija iespaidīgs, "28 days later" bija baiss un "Shaun of the dead" bija smieklīgs. Atbilstoši dzirdētajām atsauksmēm "Zombieland" arī bija jābūt smieklīgai.
Filmas darbība norisinās valstī, ko dēvē par "United States of Zombieland", jeb vietā, kur vēl nesen mita amerikāņi. Taču burtiski dažu nedēļu laikā cilvēku populācija ir sarukusi līdz vienam cilvēkam (tā vismaz filmas sākumā domā tās galvenais varonis, ko mēs iepazīsim kā Kolambusu - ne tālab, ka viņu tā saukt, bet tālab, ka viņš ir no Kolambuas - šeit nevienam nebūs vārdu, jo pārmērīga tuvība nav vajadzīga pasaulē, kur tu nezini, vai tev pēc mirkļa nenāksies mīļoto cilvēku izšķaidīt ar lāpstu, pirms viņš tevi būs nograuzis.
Tātad Kolambuss ir jaunietis, kas nekad nav varējis normāli komunicēt ar cilvēkiem un kura dzīve pirms zombijiem pamatā sastāvēja no World of Warcraft spēlēšanas (viņa lomā - Džesse Aizenbergs, praktiski neatšķirams no Maikla Čaras - Juno "bojfrenda"). Taču izrādījies, ka viņš ar visām savām fobijām ir labi piemērots izdzīvošanai skarbajos Zombiju zemes apstākļos. Filmas gaitā viņa ceļš krustosies ar vēl trīs īstajiem cilvēkiem - Talahasī (Vudijs Harelsons) - pilnīgi traku tipu, kura vienīgais mērķis šajā biedējošajā pasaulē ir atrast vienu vienīgu "Twinieks" batoniņu, un divām māsām - Vičitu un Little Rock, kuras lielāko filmas daļu veiks abu džeku apčakarēšanu.
Lai arī maz kas šajā filmā ir patiešām svaigs un neredzēts, kopumā tā man patika - filma ir gan pietiekoši godīgi uzfilmēta, gan neiegrimst baisākajās klišejās.
Protams, tu man varētu teikt, ka Ziemassvētki nav īstais laiks, kad skatīties zombiju komēdijas, bet - kas gan tu esi, anonīmais lasītāj, pie kura vienmēr vēršos ar saviem retoriskajiem jautājumiem, lai piespiestu mani skatīties "Christmas with the Kramps"? Es gribēju Ziemassvētkus ar cilvēka gaļas ēšanu un kolosālu ainu, kurā galvenais varonis pirmo reizi saskaras ar zombijiem, un to es šajā filmā dabūju.
"Zombieland" nav GLUŽI tāda filma, kur viss ir pakļauts šabloniem, bet, protams, tas nav alternatīvais kino. Labi, ka vispār man zombiju kino pie sirds iet tīri labi - neko daudz es gan nemaz redzējis neesmu, bet "Land of the Dead" bija iespaidīgs, "28 days later" bija baiss un "Shaun of the dead" bija smieklīgs. Atbilstoši dzirdētajām atsauksmēm "Zombieland" arī bija jābūt smieklīgai.
Filmas darbība norisinās valstī, ko dēvē par "United States of Zombieland", jeb vietā, kur vēl nesen mita amerikāņi. Taču burtiski dažu nedēļu laikā cilvēku populācija ir sarukusi līdz vienam cilvēkam (tā vismaz filmas sākumā domā tās galvenais varonis, ko mēs iepazīsim kā Kolambusu - ne tālab, ka viņu tā saukt, bet tālab, ka viņš ir no Kolambuas - šeit nevienam nebūs vārdu, jo pārmērīga tuvība nav vajadzīga pasaulē, kur tu nezini, vai tev pēc mirkļa nenāksies mīļoto cilvēku izšķaidīt ar lāpstu, pirms viņš tevi būs nograuzis.
Tātad Kolambuss ir jaunietis, kas nekad nav varējis normāli komunicēt ar cilvēkiem un kura dzīve pirms zombijiem pamatā sastāvēja no World of Warcraft spēlēšanas (viņa lomā - Džesse Aizenbergs, praktiski neatšķirams no Maikla Čaras - Juno "bojfrenda"). Taču izrādījies, ka viņš ar visām savām fobijām ir labi piemērots izdzīvošanai skarbajos Zombiju zemes apstākļos. Filmas gaitā viņa ceļš krustosies ar vēl trīs īstajiem cilvēkiem - Talahasī (Vudijs Harelsons) - pilnīgi traku tipu, kura vienīgais mērķis šajā biedējošajā pasaulē ir atrast vienu vienīgu "Twinieks" batoniņu, un divām māsām - Vičitu un Little Rock, kuras lielāko filmas daļu veiks abu džeku apčakarēšanu.
Lai arī maz kas šajā filmā ir patiešām svaigs un neredzēts, kopumā tā man patika - filma ir gan pietiekoši godīgi uzfilmēta, gan neiegrimst baisākajās klišejās.
Protams, tu man varētu teikt, ka Ziemassvētki nav īstais laiks, kad skatīties zombiju komēdijas, bet - kas gan tu esi, anonīmais lasītāj, pie kura vienmēr vēršos ar saviem retoriskajiem jautājumiem, lai piespiestu mani skatīties "Christmas with the Kramps"? Es gribēju Ziemassvētkus ar cilvēka gaļas ēšanu un kolosālu ainu, kurā galvenais varonis pirmo reizi saskaras ar zombijiem, un to es šajā filmā dabūju.
2009-12-25
comments powered by Disqus