Star Wars Episode IV: A New Hope

Līdz ar "Zvaigžņu karu" sāgas pirmās daļas noskatīšanos tika nosegts vēl viens robs manā kino izglītībā. Protams, vienlaikus var teikt, ka tagad esmu arīdzan zaudējis kādu daļiņu sava "alternatīvisma" - jo tas gan ir jāatzīst, ka cilvēku, kas nav redzējuši "Star Wars", ir izteikti mazāk nekā tādu, kas ir.
Es personīgi šai filmai pretojos aptuveni divdesmit gadu garumā. Neatceros, kad precīzi tas bija (nav man tik fenomenāla atmiņa), kas mans bērnības pusdraugs Jānis (kurš, starp citu, par spīti latviksam vārdam un uzvārdam, ne vārda nerunāja latviski) reklamēja šīs filmas. Tā kā tas bija tiešām visai pasen, jau tas apstāklis, ka Jānim mājās bija videomagnetofons, vien darīja viņu "krutu". Sevišķi tuvi draugi gan mēs nebijām, kam par iemeslu varētu būt gan ģimeņu materiālā stāvokļa atšķirības, gan (vairāk) - ideoloģiskās pretrunas, kam tolaik bija izteikti lielāka loma nekā 2010.gadā. Proti, Jāņa ģimene bija radikāli interfrontieši un komunisti, kamēr manējie - LNNK biedri. Protams, LNNK virzība tolaik arī nedaudz atšķīrās no tagadējās, bet gluži par komunistiem draudzīgu to nosaukt nevarēja.
Ar "Star Wars" visam augstāk aprakstītajam gan nekā kopīga nav, bet personīgās pieredzes prizma tāpat ir gana būtiska.
Ja tomēr nedaudz pievērsties pašai filmai. Teju 35 gadus pēc filmas radīšanas tā, protams, vairs nespēj skatītāju pārsteigt ar satriecošiem specefektiem un neredzētu dinamismu. Savam laikam "Star Wars" neapšaubāmi bija revolucionāra filma, lai arī mana attieksme pret revolucionārajām tehnoloģijām kopumā ir diezgan skeptiska - proti, nav jau grūti radīt apvērsumu, piemēram, kino datorgrafikā, ja tavs budžets par kārtu pārsniedz visu konkurentu finansējumu. Līdz ar to manās acīs Lukass ir daudz mazāk revolucionārs nekā Kubriks - jo pēdējā novatorisms nebija balstīts tikai finansējumā.
Kas attiecas uz sižetu, šī episkā filma ir ierindojama kaut kur tajā pat kategorijā, kur "Avatar", vienīgi te iztrūkst "eko" draudzīgā tēma, jo septiņdesmitajos gados šie jautājumi vēl nebija populāri. Nākotnē pār daudzām planētām valda ļaunā Impērija, kas radusies no labās Republikas, kad sliktie spēki iznīdēja labos gaismas sargātājus - džedajus. Taču joprojām pastāv arī nemiernieku grupas, kas cīnās pret Impēriju, bet šīm grupām draud bojāeja, jo Impērija izstrādājusi The ultimate weapon - milzīgu kosmosa kuģi ar nosaukumu Nāves zvaigzne, ar kuru var vienā piegājienā iznīcināt veselu planētu. Taču nemierniekiem izdevies iegūt Nāves zvaigznes plānus, ar kuru palīdzību viņi cer neitralizēt šo ieroci. Bet plāni vispirms ir jānogādā nemiernieku bāzē, un šajā uzdevumā vispirms iesaistās roboti R2D2 un C3PO (divi, iespējams, kaitinošākie šīs sāgas varoņi), bet tad arī Lūks Skaivokers un Obi-Wan Kenobi. Tikām otrajā pusē darbojas lielais ļaundaris Darth Vader, par kuru Lukasam filmas tapšanas laikā vēl nebija radies tas plāns, kura rezultātā radās viena no kino vēsturē visbiežāk parodētajām ainām ("I did not kill your father" utt.). Un vēl es aizmirsu pieminēt Hanu Solo - Harisona Forda atveidotu kontrabandistu, kas kļūst par vienu no galvenajiem filmas varoņiem.
Ja godīgi, tā arī nespēju saprast, kas šajā filmā ir tik ļoti WOW, kā dēļ par to miljoniem cilvēku joprojām turpina sajūsmināties un kas to dara par visu laiku 12.labāko filmu atbilstoši IMDb topam. Tad jau salīdzinoši ar šo "Indiana Jones" ir daudz saistošāka filmu epopeja. Jā - vizuāli savam laikam filma bija ļoti pat ok, es varbūt pat vēl varētu pievērt acis uz uzspēlētajiem dialogiem, pieņemot, ka tie apzināti bija tik teatrāli un pompozi. BET man ir grūti būt sajūsmā par filmu, par kuras varoņiem man ir nospļauties, un šajā filmā bija tieši tāda situācija.
2010-01-26
6.5
comments powered by Disqus