Gödel, Escher, Bach: An Eternal Golden Braid

Pagāja vairāk nekā gads starp dienu, kad Hofštatera eps "GEB" mani sagaidīja pasta nodaļā, līdz dienai, kad aizvēru pēdējo šīs grāmatas lappusi un pateicu skaļu "uff!". Gluži visa gada garumā es šo grāmatu nelasīju, šķiet, sāku to lasīt kaut kad pagājušās vasaras beigās, varbūt rudens sākumā, bet ir neapstrīdami, ka lasīju to ilgi un pamatīgi. Šāda pieeja lasīšanai man gan kopumā nemaz nav raksturīga, taču šī ir viena no tām grāmatām, ar kurām savādāka pieeja nebūtu prātīga. Pavirši un ātri izlasīt kādu viegla satura romānu, ir viena lieta, bet grāmatu ar spēcīgu matemātisku ievirzi - kas pavisam cits.
Kas īsti ir GEB? Grāmatas ievadā uz šo jautājumu atbildēt mēģina pats autors (tā kā lasīju atkārtotu izdevumu, tur šāds papildu ievads ir), bet vairāk uzmanības viņš patiesībā veltī tam, kas GEB nav, nekā tam,kas tas ir. Mēģināšu formulēt savu izpratni par to, ko šī grāmata pastāsta. Vienkāršākais variants būtu teikt, ka Hoštaters meklē vienojošos elementus trīs vidēs:
1) Gēdeļa nepilnības teorēmā;
2) Ešera māksla;
3) Baha mūzika.
Bet tas, protams, neveido pilnu ainu par grāmatas saturu. Tāpat varētu atzīmēt, ka Ešers šajā grāmatā mēģina atbildēt uz virkni jautājumu par mākslīgo intelektu (un to - vai tāds principā ir iespējams), vilkt paralēles starp mūziku un DNS, iepazīstina lasītāju ar programmēšanas pamatprincipiem, un citām matemātiskām un nematemātiskām tēmām. Vienlaikus, lai grāmata nebūtu sausa un pārmērīgi matemātiska, starp pamatteksta nodaļām Hofštaters iestarpina ļoti asprātīgus dialogus un polilogus, kuros tiek iztirzītas tēmas, kas saistītas ar pamattekstu, taču pilnīgi citā formā - par ideju dialogiem kalpoja Ljuisa Kerola dialogs starp Ahileju un Bruņurupuci, kurš, starp citu, arī ir diezgan matemātisks, kas gan nav brīnums, jo Kerols arīdzan bija matemātiķis. Jā, aizmirsu pieminēt vēl vienu tēmu, kurai ir liela loma šajā grāmatā - dzenbudisms un tā būtiskais elements - koani. Kā skaidro vienkāršiem vārdiem Wikipedia, koans var būt dialogs, stāsts, jautājums vai apgalvojums, kura doma nav uztverama racionāli, bet var būt izjūtama caur intuīciju. Koana piemērs:
A monk saw a turtle in the garden of Daizui`s monastery and asked the teacher, "All beings cover their bones with flesh and skin. Why does this being cover its flesh and skin with bones?" Master Daizui took off one of his sandals and covered the turtle with it.

Un šis vēl ir salīdzinoši skaidrs un nedīvains.
Kāpēc man šī grāmata patika? Tāpēc, ka tā lika man kā lasītājam domāt - gan par mīklām, kuras Hofštaters uzdod - gan par likumsakarībām, gan par saprātu. Varu tikai izteikt milzīgu pateicību Bernardam Verbēram par to, ka kādā viņa grāmatā tika pieminēts GEB, kas mani ieintriģēja un motivēja pasūtīt šo grāmatu. Un to pilnīgi noteikti bija vērts pasūtīt - Hofštaters ir ne vien izcils matemātiķis, bet arī ļoti talantīgs rakstnieks - kā citādi viņš būtu varējis uzrakstīt kaut ko tādu kā "Crab canon" - dialogu, kurš vienādi lasāms no sākuma un no beigām.
Protams, es nevaru šo grāmatu rekomendēt ikvienam - lai arī Hofštaters par to saņēma Pulicera balvu, šī nav super plaša patēriņa prece, un es neteikšu, ka visas tās daļas man nācās viegli lasīt (vislielākās problēmas man radīja DNS tēmai veltītā daļa, jo bioloģija man diemžēl ir diezgan tumša bilde un nekad nav šķitusi sevišķi interesanta).
2010-02-15
9.0
comments powered by Disqus