Little Ashes
Tie tik bija laiki Spānijā - kad tajā kopā tusēja Salvadors Dalī, Federiko Garsija Lorka un Luiss Bunjuels! Pola Morisona filma "Mazie pelni" pamatā fokusējas uz attiecībām starp Dalī un Lorku, bet, protams, filma redz arī nedaudz tālāk par savu degunu. Dalī lomā šajā filmā ir Roberts Patisons, kuru tu pazīsti kā Edvardu no "Twilight". Ak, smukulītis Edvards! Es gan, kā zināms, esmu pārāk šallains, lai skatītos kaut kādas romantiskas vampīrfilmas, līdz ar to Patisonu esmu redzējis vien "Harijā Poterā" (njā, tas laikam arī nav diez ko alternatīvi). Lorku šeit atveido Haviers Beltrans (nekur iepriekš nav manis redzēts), Bunjuelu - Metjū Maknoltijs, tikai dienu iepriekš redzēts kā Ēriks jaunībā filmā "Looking for Eric".
Kā varētu raksturot galveno varoņu attiecības? Lorka ir homoseksuāls, un cieš no tā, mokoties ar kompleksiem, un viņš ir neglābjami ieķēries savā draugā Salvadorā Dalī. Dalī tikām ir tipiski straight, bet viņš grib būt skandalozs un drosmīgs, un ir pat gandrīz gatavs homoseksuālām attiecībām, taču viņam ir problēma - viņš nevar sevi piespiest "go all the way". Kā teikt - viņa tēls pieprasa, lai viņš būtu gatavs arī uz TO, bet vienlaikus viņam tas tomēr šķiet nepieņemami, ko savukārt pašam Dalī ir grūti pieņemt. Tikām Bunjuels filmā visvairāk piedalās kā revolucionāri noskaņots jaunietis, kurš gan savu ideju labā galvenokārt ir gatavs runāt, nevis kaut ko darīt, un vēlāk izrādās, ka no visas trijotnes, vienīgais, kurš savu anarhistisko pārliecību ir gatavs aizstāvēt ne tikai vārdos, bet arī darbos, ir "mīkstais" Garsija Lorka. Tikām ar Dalī diezgan skaidrs ir tas, ka viņš kļūst par tādu, par kādu viņš kļūst, ne tāpēc, ka viņš tiešām tāds būtu, bet tāpēc, ka viņš "veido savu ģēniju", proti sava ģēnija tēlu.
Liene par šo filmu bija sajūsmā. Par sevi tik kategorisks laikam nebūšu. Man filma patika, šķita interesanta, bet... nezinu, kas tieši mani te līdz galam nepārliecināja, lai es arīdzan spiegtu. Nevienam no aktieriem neko pārmest nevaru - jā, Patisons kā vēlīnāks Dalī ir totāli parodisks, bet tādam jau Dalī vajadzēja būt. Kaut kas man līdz galam nepatika.
Kā varētu raksturot galveno varoņu attiecības? Lorka ir homoseksuāls, un cieš no tā, mokoties ar kompleksiem, un viņš ir neglābjami ieķēries savā draugā Salvadorā Dalī. Dalī tikām ir tipiski straight, bet viņš grib būt skandalozs un drosmīgs, un ir pat gandrīz gatavs homoseksuālām attiecībām, taču viņam ir problēma - viņš nevar sevi piespiest "go all the way". Kā teikt - viņa tēls pieprasa, lai viņš būtu gatavs arī uz TO, bet vienlaikus viņam tas tomēr šķiet nepieņemami, ko savukārt pašam Dalī ir grūti pieņemt. Tikām Bunjuels filmā visvairāk piedalās kā revolucionāri noskaņots jaunietis, kurš gan savu ideju labā galvenokārt ir gatavs runāt, nevis kaut ko darīt, un vēlāk izrādās, ka no visas trijotnes, vienīgais, kurš savu anarhistisko pārliecību ir gatavs aizstāvēt ne tikai vārdos, bet arī darbos, ir "mīkstais" Garsija Lorka. Tikām ar Dalī diezgan skaidrs ir tas, ka viņš kļūst par tādu, par kādu viņš kļūst, ne tāpēc, ka viņš tiešām tāds būtu, bet tāpēc, ka viņš "veido savu ģēniju", proti sava ģēnija tēlu.
Liene par šo filmu bija sajūsmā. Par sevi tik kategorisks laikam nebūšu. Man filma patika, šķita interesanta, bet... nezinu, kas tieši mani te līdz galam nepārliecināja, lai es arīdzan spiegtu. Nevienam no aktieriem neko pārmest nevaru - jā, Patisons kā vēlīnāks Dalī ir totāli parodisks, bet tādam jau Dalī vajadzēja būt. Kaut kas man līdz galam nepatika.
2010-02-23
comments powered by Disqus