Kazhes pierakstu burtnīca

Katls.be forumā izlasīju diezgan pozitīvu atsauksmi par šo filmu, tur tā tika nodēvēta par gana labu mockumentary kategorijas filmu „This is Spinal Tap” garā.
Diemžēl, šis nebija viens no tiem gadījumiem, kad man „katls” atklāja kādu izcilu mazzināmu filmu, kura citādi būtu pagājusi manai uzmanībai garām. Tiesa kas tiesa, šī ir mazpazīstama filma, bet tā noteikti nav diez ko laba filma.
Tās galvenais varonis Le Donk ir grupas Arctic Monkeys roadie, proti, vecis, kas atbild par visādu tehnisku padarīšanu veikšanu, bet brīvajā laikā viņš menedžē reperi, kura rapname aizdomīgi līdzinās kāda slavena kinorežisora vārdam. Par Le Donku dokumentālu filmu uzņem režisors Šons Medovss (slavens kā „This is England” radītājs), un Le Donks arī ir filmas vienīgais komiskais personāžs. Viņam ir diezgan pamatīgs ego un ambīcijas, lai gan nekāda reāla pamatojuma tam nav. Viņu ir pametusi viņa stāvoklī esošā draudzene, un Le Donkam nākas grūti samierināties ar to, ka viņai ir jauns draugs. Un viņš mēģina panākt, lai Scor-zay-zee varētu uzstāties kā iesildītājs Arctic Monkeys koncertā Old Trafford stadionā Mančestrā.
Tāds īsumā būtu sižets. Filma faktiski balstās uz viena aktiera – Pedija Konsidīna, kas atveido Le Donku, kamēr visi pārējie vairāk kā par plakanām dekorācijām kļūt nespēj. Konsidīns savā lomā ir pietiekoši pārliecinošs, bet diemžēl nekā cita šajā filmā nav, un arī Le Donka tēls ir praktiski 1/1 tas pats, kas „The Office” līderis Deivids Brents. Īpaši daudz iespēju izsmieties šajā filmā man neradās, un pat ar savu 71 minūtes ilgumu filma šķita nedaudz par garu.