Kazhes pierakstu burtnīca

Šī ir kārtējā no Terija Džonsa (Terry Jones) dokumentālajām filmām par tēmu Vēsture. Atšķirība no citiem viņa BBC raidījumiem šajā gadījumā ir tajā, ka par savas filmas tēmu Džonss nav vis izvēlējies sev tik tuvos Viduslaikus vai Romas impērijas laikmetu, bet gan ciparu (skaitli?) 1.
Sev raksturīgā stilā Džonss šo filmas vēstījumu pasniedz ar lielu humora piesitienu, kas gan šajā reizē bieži nav īsti vietā un kā bieži ir pārāk daudz. Pati doma man sākotnēji šķita saistoša - kā vieninieka loma mainījās laika gaitā, kā attīstījusies skaitļu pielietošana praksē un matemātikā. Taču filmā no tā visa ir diezgan maz. Jā, dažas detaļas bija interesantas - par to, kā ar skaitīšanu ir dzīvniekiem, grieķu un romiešu devuma matemātikā salīdzinājums (tas gan vairāk tika izvērsts Džonsa daudz veiksmīgākajā raidījumu ciklā - Barbarians). Par Išango kaulu arī bija interesanti, lai gan tur būtu noderējis nedaudz vairāk laika pakavēties. Tikām tā daļa, kurā tika stāstīts par jaunāko laiku matemātiku, bija pilnīgi tukša, un arī antīkās pasaules tēmai veltītajā daļā Džonss pārāk daudz domāja par to, kā sasmīdināt skatītāju, un pārāk maz - par to, ko skatītājs no šī raidījuma jaunu uzzinās. Protams, ja raidījuma nostādne būtu, ka tas paredzēts, piemēram, 8.klases skolēnu auditorijai, man nebūtu sevišķu iebildumu pret tā saturu. Taču te man šķiet, ka Džonss vienkārši domāja par to, ka viņam kā kādreizējam Monty Python dalībniekam vienmēr ir jāplēš joki, arī tad, ka pēc tiem nav nekādas vajadzības. Te viņam vajadzētu pamācīties no sava kādreizējā kolēģa Maikla Peilina (uz kuru pašās filmas beigās Džonss atsaucas) - izglītojošā raidījumā humoram var atrasties vieta, bet humoru nevar iestarpināt uz jēdzīgā satura rēķina, pretējā gadījumā sanāks tā, ka raidījums nebūs nedz smieklīgs, nedz interesants.