Emotionally Weird

Šo grāmatu Svešvalodu bibliotēkas plauktā patiesībā atrada Liene, kas ari bija paredzēta kā tās lasītāja. Taču visai ātri viņa secināja, ka "Emotionally Weird" nav viņai radita grāmata, un ka labāk būs, ja to izlasīšu es. Kopumā tas būs bijis pareizs lēmums, jo:
1) grāmata rakstīta diezgan sarežģītā valodā
2) tajā ir daudz atsauču uz sešdesmito-septiņdesmito rokmūziku un notikumiem, kas lielākā mērā atbilst manai un nevis Lienes tējas krūzei;
3) grāmata ir šīzīga.
Kādu zāli Keita Atkinsone pīpēja, rakstot šo romānu? Šķiet, ka pamata avots, kam viņa sekoja, bija "Hitchhiker`s Guide to the Galaxy", vismaz tipiski Adamsiski absurdi komisku epizožu šeit ir ļoti daudz, tiesa - bez zinātniskās fantastikas klātbūtnes. Vai arī ar to, tikai ne komiskos mērogos. Plus, apstiprinot hipotēzi par Adamsu, kādā grāmatas epizodē tiek pieminēts "The Meaning of Liff". Un galvenās varones bojfrendam kādā brīdī nāk atklāsme par dzīves pamatjautājumu, kuru varētu būt pielīdzināma atbildei 42 - proti, ka stāvot uz galda, var aizsniegt griestus. Ar Adamsu ir saistīta arī otra grāmatā plaši apspēlēta tēma - "Doctor Who", kuru Bobs ar lielu aizrautību skatās.
Bobs gan nav grāmatas centrālais personāžs. Galvenā tās varone un stāstītāja ir Efija - literatūras studente, kura savai mātei stāsta (lasa priekšā?) vēstījumu par savu studentes dzīvi - iedomātu vai faktisku, grūti teikt. Vispār šajā grāmatā ir ļoti grūti pa brīžam saprast, kas tās pasaulē ir faktiski notiekošais, bet kas - notiekošajā iekļauta fikcija. Līdzās Efijas dzīvei ar māti divatā uz salas un viņas studijām un attiecībām ar Bobu, paralēli ik pa brīdim tiek iestarpināti fragmenti no detektīvromāna, ko Efija raksta augstskolā un no vairākiem citiem darbiem, ko rakstījuši viņas pasniedzēji un studiju biedri. Īsi sakot - kaut kas nedaudz līdzīgs kā Italo Kalvino "Kad ceļinieks ziemas naktī...", tikai vēl nedaudz šīzīgāks, un ar lielāku noslieci uz komiskumu. Un ar gīku humora klātbūtni - ne velti Kevins - viens no Efijas studiju biedriem - raksta romānu par pūķu pasauli, bet Bobs sevi iztēlojas par visu "Star Trek" ekipāžu vienlaikus.
Vai man grāmata patika? Jā, man tā patika - tā bija smieklīga un dīvaina. Un nē - man tā nepatika, jo tā brīžiem bija pārāk stiepta un pat pārāk postmoderna - daudzie sižeti reizēm pārvēršas par haotisku putru, ko vairs nav aizraujoši lasīt. Un tomēr - izlasīt to noteikti bija vērts, lai gan iepriekš uzsmēķēt kādu kāsīti varbūt būtu bijis noderīgi.
2010-04-28
7.0
comments powered by Disqus