Bezsporta mēnesis noslēdzies
Visā maija garumā atbilstoši savam solījumam nesekoju līdzi nekādiem sporta jaunumiem, un pat ar Ziņģi biju spiests sarunās apiet šo tēmu, kas mūsu komunikācijā ir dominējusi vismaz kopš Euro 96 laikiem.
Patiesībā nebija jau tas tik grūti - varbūt nedaudz dīvaini bija gan, ka nesekoju hokeja čempionātam, kā tas nebija ar mani atgadījies laikam kopš 1994.gada. Bet nevaru teikt, ka tas būtu bijis neizturami. Laikam jau tomēr sanāk, ka tik augsta prioritāte "fanošanai" manā dzīvē nav. Vismaz es nevaru iedomāties neko tādu, kas man patīk un no kā es būtu gatavs atteikties, lai noskatītos, piemēram, futbola pasaules čempionāta finālu.
Kā būs tālāk? Principiāli no sporta, protams, neizvairīšos, bet droši vien tāda situācija, ka Google Chrome astoņu biežāk apmeklēto lapu vidū būs trīs sporta lapas, arī neatgriezīsies. Tomēr nenoliedzami ir daudz foršāk ar kaut ko sportisku nodarboties pašam un nevis blenzt uz to ekrānā (vai vēl trakāk - sekot tiešsaistē sacensības rezultātiem).
Būtu pārspīlēti teikt, ka tagad "I`m a changed man", bet noteikti šādu eksperimentu bija vērts veikt.