Kazhes pierakstu burtnīca

Vienā no saviem pēdējiem romāniem Greims Grīns nu jau kārtējo reizi savas ļoti garās literārās karjeras laikā nesaudzīgi vēršas pret parādībām, kas viņam šajā pasaulē netīk. Konkrēti šajā gadījumā "Ženēvas doktorā Fišerā" Grīns izsmej bagāto cilvēku alkatību. Doktors Fišers ir ļoti nepatīkams tipāžs, kura meitu apprec romāna galvenais varonis. Tiesa, tas, ka varonim nav ne naudas, ne jaunības un viņš apprecējis sievieti, kas varētu būt viņa meita, Fišeru neuztrauc, jo tam ir liels atvieglojums, ka par savu meitu vairs nav jādomā. Tādējādi doktors Fišers var mierīgu prātu nodoties sava mūža galvenajam aicinājumam - rīkot balles. Un doktora Fišera balles ir kaut kas īpašs - tajās vienmēr piedalās vieni un tie paši (ja nemaldos, skaitā 5) cilvēki, kurus namatēvs ik reizes pazemo, cik tik spēj, un balles noslēgumā tie tās dalībnieki, kuri visus pazemojumus pārcietuši, saņem vērtīgas balvas. Piezīmēsim - vērtīgas naudas izteiksmē, bet ne tādā ziņā, ka viņiem tās vajadzētu. Turklāt jāņem vērā, ka visi viņi paši ir pietiekami bagāti, lai tādas lietas, ja viņi tās patiešām vēlētos, varētu nopirkt arī paši, taču viņu visu pataloģiskais skopums labāk ļauj viņiem pieciest doktora Fišera radoši izdomātos pazemojumus, nekā iztērēt jebkādu nieku no saviem krājumiem.
Romāna galvenais varonis doktora Fišera viesībās piedalās tikai divas reizes, bet viņš ar savu rīcību pārējiem pasākuma dalībniekiem rada, iespējams, vēl lielāku pazemojuma sajūtu, nekā to spēj doktors Fišers. Proti, viņam nav vēlmes tikt pazemotam, lai saņemtu "balvu" - viņš nav pietiekami bagāts, lai būtu tik alkatīgs. Plus, otrajā reizē viņam pavisam vairs nav uz to noskaņojuma, jo viņa sieva ir gājusi bojā slēpošanas negadījumā un vienīgais, ko viņš tagad vēlās, ir atmaksāt viņas tēvam, kuru viņš uzskata par līdzvainīgu sievietes nāvē.
Šķiet, ka apraksts man neko labs sanācis nav, bet teikt gribētu, ka grāmata man patika - izlasīju to praktiski vienā pūtienā, kā jau tas Grīnam raksturīgs, ari šādā darbā, kas saturā drīzāk līdzinās komēdijai, ir smagas tēmas, un ir augsta spriedze, tā ka ne pēc vienas nodaļas negribās pārtraukt lasīšanu. Šis diez vai būtu labs punkts, ar ko sākt iepazīt Grīna daiļradi, bet šī romāna izlasīšanu tu diez vai nožēlotu.