Trying to Save Piggy Sneed

Lai arī Džons Ērvings ir viens no mūsdienu populārākajiem ASV rakstniekiem, man kaut kā sevišķi satuvināties ar viņa daiļradi līdz šim nav izdevies. Iespējams, tas saistīts ar to apstākli, ka viņš ir viens no tiem autoriem, kam patīk rakstīt blāķus - milzīgus un super apjomīgus tekstus, kuriem man gluži vienkārši pietrūkst pacietības. Līdz ar to "Trying to save Piggy Sneed" kā īsstāstu krājums man ir daudz labāk piemērots par šī autora romāniem.
Tiesa, šķiet, ka tā grāmatas versija, ko paņēmu no bibliotēkas, ir saīsināta un neietver visus stāstus, kuriem tur vajadzētu būt. Kā nule apskatījos Wikipedia, grāmatā vajadzētu būt 12 stāstiem, kamēr man pieejamajā izdevumā bija tikai astoņi. Tiesa, nav gluži tā, ka iztrūktu nozīmīgākie stāsti - šajā krājumā no 12 stāstiem tikai 6 pieskaitāmi "fiction", un tie visi seši ir arī manis lasītajā izdevumā, kamēr iztrūkst divi autora memuāru gabali un tāpat - divas esejas par citu rakstnieku daiļradi.
Stāsti (izņemot analīzi, ko Ērvings veltī Čārlza Dikensa daiļradei) lasījās viegli un patīkami, neteikšu, ka tur būtu kaut kas tāds, kas liktu man spiegt un kviekt sajūsmā, bet tāpat nav iemesla par kaut ko gausties. Dīvains ir stāsts "Other People`s Dreams", kura galvenajam varonim patiešām rādās citu cilvēku sapņi - pēc sievas nāves, kādā gultā viņš lai negulētu, viņš redz kāda cita tur gulējuša cilvēka sapņus. Un tāpat gana dīvains ir "Almost in Iowa" - kura varonis pamet sievu, kura viņam ir daudz mazāk mīļa nekā viņa Volvo.
Ā, un "Interior Space" stāsta par laulātu pāri, kas iegādājas kādu vecu māju ar lielu valriekstu koku pagalmā, un par to, kā norit viņu cīņa ar kaimiņu par šī koka nākotni.
Labi, tad turpināsim par pārējiem. "The Pension Grillparzer" stāsta par kādu visai īpatnēju pansiju, kurā mitinās vīrietis, kas staigā uz rokām, lācis un vēl viens vīrietis - kas atstāsta citu cilvēku sapņus (tādējādi te ir vēl viens krājuma stāsts, kurā liela loma ir sapņiem).
"Brennbar`s rant" stāsta par vīrieti, kas apgalvo saviem sarunu biedriem, ka no visām sabiedrībā diskriminētajām grupām vissmagāk cieš pumpainie. Visubeidzot "Weary Kingdom" stāsta par kādu vecmeitu, kas strādā sieviešu kojās, un par meiteni.
Slinkums rakstīt vairāk, patiešām slinkums.
Ja kas, ja tev ir vēlme šo grāmatu izlasīt, to var atrast arī Internetā, lai gan ne pilnā apjomā, bet vairākus stāstus var izlasīt šeit:
Trying to Save Piggy Sneed
2010-07-11
7.0
comments powered by Disqus