Mūžības skartie
Skolas laikos, kad "Mūžības skartos" vajadzēja lasīt, es no tā, protams, izvairījos. Kālab gan man vajadzētu lasīt obligāto literatūru, un vēl jo vairāk - obligāto dzeju? Taču pastāv kāda metode, kas mani var piespiest ne to vien izdarīt. Un šī metode, protams, saucas - izveido slēpni, kura atrašanai nepieciešams izlasīt "Mūžības skartos". Nē, patiesibā slēpni mēs atradām tāpat - ar Interneta studēšanu un cīnīšanos pa brikšņiem. Bet grāmatu steigā tāpat sarūpējām un izbraucienos ņēmām līdzi - ja nu noderēs. Un tikai jau pēc slēpņa atrašanas pa īstam ķēros pie tās lasīšanas.
Atzīšos tev, ka šis apraksts pat nepretendē uz nopietnas recenzijas statusu kaut tādēļ vien, ka dzeja man ir visai tumša un sveša tēma.
Kā var nojaust, lasot šo grāmatu, pirmie strēlniekiem veltītie dzejoļi autoram sākumā nebija paredzēti kā daļa no lielāka eposa, bet par tādiem tie kļuva jau laika gaitā. Un tāpat varēju ievērot, ka mani daudz vairāk saistīja tās daļas, kuras bija iesaistītas jau minētā slēpņa meklēšanā un kuru norises vietās arī mēs pabijām. Vārdā neko nesaukšu, ja nu kādam ir maģiskas spējas saskatīt spoileros pareizās atbildes.
Kas pamata ir "Mūžības skartie" - mākslas darbs vai vēsturisks dokuments? Tā vien šķiet, ka pa daļiņai te ir no abiem. Lodzis rakstīja, ka "Mūžības skartie" ir tik precīzi, ka tie ļāva viņam izsekot strēlnieku cīņu gaitai bez papildu literatūras izmantošanas. Iespējams, tur tomēr nepieciešams vēl kādas papilzināšanas, jo man ar to vien nepietiktu. Un tomēr - faktoloģiskās informācijas dzejas eposā ir daudz, to nevar noliegt. Bet vienlaikus "Mūžības skartie" nav tikai faktu izklāsts ar atskaņām - kaut tāpēc vien,ka Čaka dzejas forma ir pārak brīva un dziva, lai sekotu vienkāršiem šabloniem.
No skolas laikiem patiesībā atceros tikai vienu šī eposa fragmentu - tas droši vien ietilpa mūsu literatūras mācību grāmatā un no tā izlasīšanas ari man neizdevās izvairīties - tas, protams, ir sprediķis Piņķu baznīcā. Bet no tagad lasītajiem dzejoļiem visspilgtāko iespaidu uz mani atstāja "Vēlais viesis". Un varbūt daļa par Plakaniem un Veisiem, bet tā - personīgu iemeslu dēļ.
Vai es būtu skolas laikā guvis lielu baudījumu, lasot "Mūžības skartos"? Nē, diez vai. Tā tomēr ir dzeja, un Pirmais pasaules karš un Brīvības cīņas mani tolaik nemaz neinteresēja. Tagad, protams, ir nedaudz savādāk. Lielā mērā - pateicoties slēpņošanai.
P.S. Lūdzu neuztvert šo ierakstu kā geocaching.com apmaksātu reklāmrakstu.
Atzīšos tev, ka šis apraksts pat nepretendē uz nopietnas recenzijas statusu kaut tādēļ vien, ka dzeja man ir visai tumša un sveša tēma.
Kā var nojaust, lasot šo grāmatu, pirmie strēlniekiem veltītie dzejoļi autoram sākumā nebija paredzēti kā daļa no lielāka eposa, bet par tādiem tie kļuva jau laika gaitā. Un tāpat varēju ievērot, ka mani daudz vairāk saistīja tās daļas, kuras bija iesaistītas jau minētā slēpņa meklēšanā un kuru norises vietās arī mēs pabijām. Vārdā neko nesaukšu, ja nu kādam ir maģiskas spējas saskatīt spoileros pareizās atbildes.
Kas pamata ir "Mūžības skartie" - mākslas darbs vai vēsturisks dokuments? Tā vien šķiet, ka pa daļiņai te ir no abiem. Lodzis rakstīja, ka "Mūžības skartie" ir tik precīzi, ka tie ļāva viņam izsekot strēlnieku cīņu gaitai bez papildu literatūras izmantošanas. Iespējams, tur tomēr nepieciešams vēl kādas papilzināšanas, jo man ar to vien nepietiktu. Un tomēr - faktoloģiskās informācijas dzejas eposā ir daudz, to nevar noliegt. Bet vienlaikus "Mūžības skartie" nav tikai faktu izklāsts ar atskaņām - kaut tāpēc vien,ka Čaka dzejas forma ir pārak brīva un dziva, lai sekotu vienkāršiem šabloniem.
No skolas laikiem patiesībā atceros tikai vienu šī eposa fragmentu - tas droši vien ietilpa mūsu literatūras mācību grāmatā un no tā izlasīšanas ari man neizdevās izvairīties - tas, protams, ir sprediķis Piņķu baznīcā. Bet no tagad lasītajiem dzejoļiem visspilgtāko iespaidu uz mani atstāja "Vēlais viesis". Un varbūt daļa par Plakaniem un Veisiem, bet tā - personīgu iemeslu dēļ.
Vai es būtu skolas laikā guvis lielu baudījumu, lasot "Mūžības skartos"? Nē, diez vai. Tā tomēr ir dzeja, un Pirmais pasaules karš un Brīvības cīņas mani tolaik nemaz neinteresēja. Tagad, protams, ir nedaudz savādāk. Lielā mērā - pateicoties slēpņošanai.
P.S. Lūdzu neuztvert šo ierakstu kā geocaching.com apmaksātu reklāmrakstu.
2010-07-25
comments powered by Disqus