Les Valseuses
Filma "Les Valseuses" ir dziļi amorāla. Tajā velti tu meklēsi 10 baušļu atspoguļojumu. Ticīgie tajā nesaņems atalgojumu par savu uzticību Jēzum, bet noziedzīgie - nedegs elles ugunīs. Arī kādu sadzīvisku morāli tajā meklēt nav vērts, tāpat - kādu dziļāku atziņu. Var pat teikt, ka filma ir trula un tā klaji demonstrē cilvēku zemiskāko dziņu izpausmes.
Patiesībā man tā lielā mērā atgādināja Kubrika 1971.gadā iznākušo "A Clockwork Orange" - arī šī filma diezgan tieši un bezkaunīgi rāda vardarbību, seksu, un tās vēstījums nav nekāds pozitīvais. Filmas varoņi ir divi sīka mēroga noziedznieki - Žanklods (Zerārs Depardjē) un Pjero (Patriks Devērs). Viņi ir jauni, stulbi un gatavi pastrādāt visādas neģēlības, lai vien tiktu pie naudas un seksa. Filmas gaitā viņi sapinas ar Mariju - sievieti, kas strādā frizētavā un guļ ar savu priekšnieku. Tā ir vispār unikāla persona, kura varoņus pārsteidz ar savu fenomenālo seksuālo aukstumu un garlaikotību mīlas rotaļu laikā. Vispār seksa filmā ir daudz - pat abu varoņu starpā ir homoseksuāla aina (ne grafiska gan), bet "menage-a-trois" notiek viens pēc otra. Un ir filmā sieviete, kas izdara pašnāvību, iešaujot sev kājstarpē.
Nekā diža jau patiesībā filmā nav - pa brīžam tā ir smieklīga, pa brīžam - vienkārši biedējoši stulba, bet kaut kāds šarms tajā ir. Galvenokārt - tajā pofigoniski brīvdomājošajā atmosfērā, kas valda filmā, laikam jau kārtējo reizi jāatzīst - mūsdienās kaut kas tāds nevarētu būt iespējams. Kaut vai aina, kurā varoņi ielaužas kādā mājā un ošņā tur atrastas jaunas meitenes apakšbikses. Ja kas - vēlāk viņi atrod ari pašu meiteni - Izabelu Ipēru (Hupert) vienā no viņas pirmajām lomām), kura savos sešpadsmit gados nabadzīte vēl ir nevainīga, bet filmas trakā trijotne viņai palīdz atbrīvoties no šī briesmīgā likteņa.
Filma ir traka, tur nav vārdam runas. Jā, un ja nu tu pēkšņi sāki par to šaubīties - nē, šī nav pornogrāfiska rakstura filma, vienkārši tolaik mainstream kinematogrāfa kaut kas tāds bija pieļauts. Es gan nespēju iztēloties, kā mūsdienās uz lielā ekrāna varētu radit ainu gultā, kur varoņi salīdzina savas tehnikas, mēģinot iedzīvināt "ledussievieti".
Skatīties bija pietiekami jautri. Jā - iedomājos vēl vienu ļoti līdzīgu darbu - multfilmu "Fritz the Cat". Taču tas nenozīmē, ka arī tev šī filma būtu obligāti jānoskatās.
Patiesībā man tā lielā mērā atgādināja Kubrika 1971.gadā iznākušo "A Clockwork Orange" - arī šī filma diezgan tieši un bezkaunīgi rāda vardarbību, seksu, un tās vēstījums nav nekāds pozitīvais. Filmas varoņi ir divi sīka mēroga noziedznieki - Žanklods (Zerārs Depardjē) un Pjero (Patriks Devērs). Viņi ir jauni, stulbi un gatavi pastrādāt visādas neģēlības, lai vien tiktu pie naudas un seksa. Filmas gaitā viņi sapinas ar Mariju - sievieti, kas strādā frizētavā un guļ ar savu priekšnieku. Tā ir vispār unikāla persona, kura varoņus pārsteidz ar savu fenomenālo seksuālo aukstumu un garlaikotību mīlas rotaļu laikā. Vispār seksa filmā ir daudz - pat abu varoņu starpā ir homoseksuāla aina (ne grafiska gan), bet "menage-a-trois" notiek viens pēc otra. Un ir filmā sieviete, kas izdara pašnāvību, iešaujot sev kājstarpē.
Nekā diža jau patiesībā filmā nav - pa brīžam tā ir smieklīga, pa brīžam - vienkārši biedējoši stulba, bet kaut kāds šarms tajā ir. Galvenokārt - tajā pofigoniski brīvdomājošajā atmosfērā, kas valda filmā, laikam jau kārtējo reizi jāatzīst - mūsdienās kaut kas tāds nevarētu būt iespējams. Kaut vai aina, kurā varoņi ielaužas kādā mājā un ošņā tur atrastas jaunas meitenes apakšbikses. Ja kas - vēlāk viņi atrod ari pašu meiteni - Izabelu Ipēru (Hupert) vienā no viņas pirmajām lomām), kura savos sešpadsmit gados nabadzīte vēl ir nevainīga, bet filmas trakā trijotne viņai palīdz atbrīvoties no šī briesmīgā likteņa.
Filma ir traka, tur nav vārdam runas. Jā, un ja nu tu pēkšņi sāki par to šaubīties - nē, šī nav pornogrāfiska rakstura filma, vienkārši tolaik mainstream kinematogrāfa kaut kas tāds bija pieļauts. Es gan nespēju iztēloties, kā mūsdienās uz lielā ekrāna varētu radit ainu gultā, kur varoņi salīdzina savas tehnikas, mēģinot iedzīvināt "ledussievieti".
Skatīties bija pietiekami jautri. Jā - iedomājos vēl vienu ļoti līdzīgu darbu - multfilmu "Fritz the Cat". Taču tas nenozīmē, ka arī tev šī filma būtu obligāti jānoskatās.
2010-08-17
comments powered by Disqus