Saving Grace

Lielā mērā tieši šīs filmas dēļ mēs nokļuvām brīnišķīgajā ceļojumā Kornvolā. Ja Lienīte nebūtu tās cienītāja un ja viņa nevēlētos aizbraukt uz Port Isaac, kur uzņemta lielākā dala šīs filmas, būtu mēs devušies sākotnēji paredzētajā Polijas-Slovākijas braucienā un neredzētu mēs nedz medniekus ar suņiem, nedz melno aitu pili, nedz pa braslu šķērsojamo upi, nedz Glastonbrijas toru, nedz Tintagelas pili. Un cik gan man tagad nepatīkami un sāpīgi ir atzīt, ka šī filma man itin un nemaz negāja pie sirds...
Ceļojuma laikā Lienīte mūs jau diezgan pamatīgi iepazīstināja ar šīs filmas sižetu, tās varoņiem un darbības vidi. Viņas stāstījums lika man gaidīt asprātīgu un visai melnu angļu komēdiju, kaut ko pa vidu starp "The Full Monty" (kur bez darba palikuši strādnieki izlemj kļūt par vietējas nozīmes čipendeiliem) un "Waking Ned Devine" (kur divi pensionāri izlemj pieteikties uz loterijas laimestu, ko ieguvis kāds miris viņu ciema iemītnieks). Šķiet, ka kaut kur šajā pat lauciņā "Saving Grace"` veidotāji arī cerēja bumbu ieraidīt, bagātinot to ar savu devu stoner humora. Taču nekas diži spožs no šī pasākuma viņiem, man par nožēlu jāatzīst, nav izdevies.
Filmas galvenā varone ir Greisa - sieviete, kas vairs nav pārak jauna, nupat kļuvusi mīklainos apstākļos par atraitni un uzzinājusi, ka vīrs viņai atstājis milzīgus parādus un tuvā nākotnē gaidāms, ka viņa zaudēs ne vien visu kustamo īpašumu, bet ari savu māju un tik ļoti mīlēto siltumnīcu. Taču kritiskos apstākļos bieži dzimst labas biznesa idejas, un tāda rodas ari Greisai, kad viņas bijušais dārznieks Metjū viņai lūdz palīdzību, "izārstēt" nīkuļojošu kaņepju stādu. Un tā jaukā mājsaimniece Greisa pamazām sāk kļūt par profesionālu narkotiku ražotāju.
Filmas darbība teju visā tās garumā norisinās vienā ciematā, kam par lielāko pamatu kļuva jau minētā Port Isaac, un tīri attiecībā uz skatiem "Saving Grace" ir visai iespaidīga filma. To pašu diemžēl nevaru teikt nedz par scenāriju, nedz par aktierspēli. Manuprāt, šī filma tā vien kliedz "B Movie!" visā savā garumā. Reizēm skatītāju tā sagatavo kādam trāpīgam jokam, bet tam parasti iztrūkst nepieciešamās odziņas, perfektas laika un akcentu izjūtas, un joks sabrūk pats zem sava svara. Filmas personāži ir visai plakani un neoriģināli - pašas Greisas tēls arī nav neko izcili iezīmēts, bet ar pārējiem ir ievērojami ļaunāk. Un arī humors, kas rodas, tantēm sapīpējoties zāli, neizceļas ar svaigumu - šāda stila piegājieni ir redzēti simtiem reižu, primais variants, kas man mirklī nāk prātā, ir mežonīgā seksa ballīte "Elvira: Mistress of the Dark" noslēguma cēlienā. Un tad vēl nevaru nepieminēt izteikti lēta paskata specefektus, apšaubāma satura skaņu celiņu ("Spirit in the sky"!? nopietni!?) un pagalam neizdevušos nobeigumu. Jā, un vēl iedzīšu pēdējo naglu šīs filmas zārkā - daudzviet nevarēju saprast, vai vispār man attiecīgajā ainā būtu jāsmejas vai nē, kas filmā bija domāts "pa nopietnam" un kas - "pa jokam".
Mans spriedums par šo filmu nekādi neietekmē faktus, ka Port Isaac ir brīnišķīga vieta, ka mēs pavadījām lielisku nedēļu Anglijā un ka līdz ar to filmai ir kāds labs rezultāts. Bet - un te es esmu kategorisks - manās acīs tā ne tuvu nav īpaši laba filma.
2010-08-31
5.0
comments powered by Disqus