Another Side of Bob Dylan
music — USA — 1964

8.0
Šis ir pēdējais Dilana albums, kurā viņš vēl ir godīgs akustisks folkmūziķis, kas neizmanto tādu sātana izgudrojumu kā elektrisko ģitāru vai pavadošo ansambli. Viss ieraksta instrumentālais kolektīvs - dziesmu autors, dziedātājs, ģitārists, klavieru spēlmanis un vīrs ar mutes ermoņiku ir pats Dilans. Un patiesībā nemaz papildu ļaužu līdzdalību šajā albumā man neprasītos dzirdēt.
Salīdzinoši ar nereāli politisko "The times they are a-changin" šoreiz Dilans praktiski nepievēršas sociāliem jautājumiem, kā tas viņam arī agrāk ir bijis raksturīgs, atļaujas dziesmās jokot un dziedāt par mīlestību, bet, protams, ne jau banālā "boy meets girl" stilā. Un viņš nekautrējas, ka ievadošajā "All I really wanna do" ik pa brīdim var dzirdēt, ka Dilans teju izplūst smieklos. Un tad, kad viņš ir nopietns, kā "Chimes of freedom", ko nosaukuma pēc varētu uztvert par iepriekšējā albuma pārpalikumu, patiesībā tu ne vella nevari saprast, ko Dilans ar to ir gribējis pateikt, jo nu jau viņš ir sācis praktizēt to savu manieri, ka lai saprastu viņa dziesmu tekstus ir nepieciešams patērēt daudz labu sēņu. Vismaz par "Chimes of freedom" var pateikt, ka šī dziesma izklausās uzmundrinoša un patriotiska, bet ko un kāpēc tā uzmundrina, pateikt ir daudz grūtāk. Patiesībā izklausās, ka Dilans šajā ierakstā godīgi atzīstas, ka viņa iepriekšējais albums bija galīgi garām, līdz ar to šis ir tipisks "Freewheelin` Bob Dylan II", ne velti te ir arī turpinājums dziesmai "I shall be free". No skaistākajām dziesmām noteikti vajag pieminēt "My back pages", no kuras nāk viens no visu laiku top Dilana citātiem: "I was so much older then, I`m younger than that now", "To Ramona" un "It ain`t me babe". Vēl vērts pieminēt, ka veselas četras šī albuma dziesmas vēlāk savā versijā ierakstīja arī The Byrds - un visas viņu versijas bija gana veiksmīgas, lai gan, protams, sirsnīguma ziņā Dilanu viņiem nepārspēt. Un jāsaka - šis ir viens tiešām labs albums.
2010-09-09
comments powered by Disqus