Kinks

Bez Kinks debijas plates slavenākās dziesmas droši vien ir gandrīz neiedomājami iztēloties mūsdienu rokmūziku - to vadošais piecu nošu rifs, kuru Deivs Deiviss esot nejauši "izgudrojis", ķimerējoties ap ģitāru ar adatu, ir viens no pirmajiem "smagajiem" rifiem, no kura netiešā un tiešā veidā attīstījusies visā smagā mūzika, sākot ar "Black Sabbath" un beidzot ar "Sepultura" (nezinu gan kālab tieši ar Sepultura kaut kam būtu jābeidzas, bet lai nu paliek). Šī dziesma ir vienkārša, bet ģeniāla, tur nu manuprāt nav īsti variantu.
Bet šokējošais ir tas, ka šo dziesmu radīja tolaik kopumā izteikti draņķīga grupa. Katrā ziņā "The Kinks" savā pirmajā platē nespēj piedāvāt nevienu dziesmu, kas būtu kvalitātes ziņā kaut attāli pielīdzināma viņu pirmajam hitam. No 14 albuma dziesmām 8 ir kaverversijas, no kurām neviena nav kaut kas īpašs. Un arī citas oriģinālkompozīcijas nav nekādas dižās. Protams, ne katrs tolaik uzdrošinātos dziedāt, ja viņam būtu tāda balss kā Deivam, kurš izklausās pēc pārdzērušās panka, bet tas nenozīmē, ka viņa dziedājums jau tāpat nebaudāmas dziesmas spētu darīt baudāmākas. Nav tā, ka šis ieraksts būtu aizvainojoši slikts, bet The Kinks tā tapšanas laikā bija izteikti trešās šķiras grupas bez savām muzikālām idejām, ar visai sliktu tehnisko sagatavotību, kuru kaut cik mēģināja kompensēt ar sesiju mūziķiem, kuru vidū ir arī tādi superzināmi vārdi kā Džimijs Peidžs un Džons Lords (vēlākais "Deep Purple" taustiņnieks), bet tas nemaina apstākli, ka šis albums izklausās pēc pilnīgi neaktuāla "oldies" krājuma, ko varētu būt ierakstījis kāds Kentakī laucinieku vokāli instrumentālais ansamblis piektdienas vakarā pēc siena pļaušanas.
Laikam gan situācija bija tāda, ka pēc fenomenālajiem "You really got me" panākumiem grupa tika iedzīta studijā ar uzdevumu iespējami ātri ierakstīt albumu, ko iebarot kārajiem faniem. Taču nekāda materiāla grupai nebija, tad arī tika sarakstītas visādas drazas, kas nu bija šamiem pa spēkam. Kad "Kinks" šajā ierakstā mēģina būt nevaldāmi (izņemot, protams, jau minēto šedevru), viņi ir tikai nožēlojama parodija par "The Troggs", kad viņi mēģina likt lietā vokālu harmonijas un spēlēt vieglu rokenrolu, viņi nav liekami pat blakus plauktos ar bītliem vai Beach Boys. Īsi sakot - skip this record. Tev pietiks ar "You Really Got Me" un vēl varbūt "All day and all of the night" (kas gan ir atrodama tikai šī ieraksta atkārtotos izdevumos, jo oriģināli šis singls albumā iekļauts nebija).
2010-09-20
4.5
comments powered by Disqus