The Comfort of Strangers
Neilgā laikā šī bija jau otrā noskatītā filma pēc Makjūena romāna motīviem, kas šķiet diezgan loģisks solis, jo smalkais un nežēlīgais psihologs Makjūens šķiet kā radīts, lai viņa darbi piedzīvotu ekranizācijas. Un šajā filmā, lai scenārijs būtu vēl iespaidīgāks, romānu par filmu pārvērta neviens cits kā izcilais angļu dramaturgs, vēlākais Nobela prēmijas laureāts Harolds Pinters. Un filmas aktieru ansamblī atrodami tādi vārdi kā Ruperts Everets, Nataša Ričardsone, Kristofers Volkens, Helēna Mirrena. Pēdējie divi - Oskaru laureāti. Un filmas mūzikas autors ir Angelo Badalamenti. Un, lai tev būtu vēl kāds prieciņš - filmas darbība norisinās Venēcijā.
Mērija un Kolins ir ieradušies Venēcijā, lai kopā pavaditu atvaļinājumu. Ikdienā viņi nedzīvo kopā, Mērija ir šķirtene ar diviem bērniem, kamēr Kolins ir vienkārši ļoti pievilcīgs vīrietis. Viņu pirmās dienas Venēcijā aizrit vienmuļi un diezgan blāvi, līdz viņi sastop visai ekscentrisko vietējo vīrieti vārdā Roberts (Walken), kurš viņus vispirms aizved uz savu bāru un piedzirda, bet vēlāk - ieved arī savās mājās un iepazistina ar savu sievu Karolīnu. Lai ari sākotnēji vecākais pāris Mērijai un Kolinam šķiet diezgan jauks, pamazām izrādās, ka dīvainas ir ne tikai viņu savstarpējās attiecības, bet arī viņi paši. Roberta personību veido viņa upbringing - uzaugšana augstākajās diplomātiskajās aprindās ģimenē, kur tēvs bija neapstrīdams despots un kur vīriešu-sieviešu subordinācija neradīja nekādus jautājumus, kamēr Roberta sieva ir pakļāvīga mazohiste. Un viņu īpatnējā mīlas spēlītē tiek ierauti ar Mērija un Kolins, kuri to paši, protams, nemaz nevēlas. Bet īsti nav tā, ka kādu interesētu arī viņu viedoklis.
Filma ir lēna un saspringta, kā grāmatu lasījis cilvēks, es zināju, ar ko tas viss beigsies, bet tas nenozīmēja, ka filma nespētu uzturēt manu uzmanību, gluži otrādi - tā ar šo uzdevumu tika galā visnotaļ labi, pastāvīgi saglabājot nedaudz baisu atmosfēru, un man jāatzīst, ka Volkens, par kura cienītāju sevi nemaz neuzskatu, laikam jau tomēr ir ļoti labs aktieris, kurš gan varbūt pārmērīgi aizraujas ar nesimpātisku personāžu atveidošanu.
Mērija un Kolins ir ieradušies Venēcijā, lai kopā pavaditu atvaļinājumu. Ikdienā viņi nedzīvo kopā, Mērija ir šķirtene ar diviem bērniem, kamēr Kolins ir vienkārši ļoti pievilcīgs vīrietis. Viņu pirmās dienas Venēcijā aizrit vienmuļi un diezgan blāvi, līdz viņi sastop visai ekscentrisko vietējo vīrieti vārdā Roberts (Walken), kurš viņus vispirms aizved uz savu bāru un piedzirda, bet vēlāk - ieved arī savās mājās un iepazistina ar savu sievu Karolīnu. Lai ari sākotnēji vecākais pāris Mērijai un Kolinam šķiet diezgan jauks, pamazām izrādās, ka dīvainas ir ne tikai viņu savstarpējās attiecības, bet arī viņi paši. Roberta personību veido viņa upbringing - uzaugšana augstākajās diplomātiskajās aprindās ģimenē, kur tēvs bija neapstrīdams despots un kur vīriešu-sieviešu subordinācija neradīja nekādus jautājumus, kamēr Roberta sieva ir pakļāvīga mazohiste. Un viņu īpatnējā mīlas spēlītē tiek ierauti ar Mērija un Kolins, kuri to paši, protams, nemaz nevēlas. Bet īsti nav tā, ka kādu interesētu arī viņu viedoklis.
Filma ir lēna un saspringta, kā grāmatu lasījis cilvēks, es zināju, ar ko tas viss beigsies, bet tas nenozīmēja, ka filma nespētu uzturēt manu uzmanību, gluži otrādi - tā ar šo uzdevumu tika galā visnotaļ labi, pastāvīgi saglabājot nedaudz baisu atmosfēru, un man jāatzīst, ka Volkens, par kura cienītāju sevi nemaz neuzskatu, laikam jau tomēr ir ļoti labs aktieris, kurš gan varbūt pārmērīgi aizraujas ar nesimpātisku personāžu atveidošanu.
2010-09-23
comments powered by Disqus