Kazhes pierakstu burtnīca

Kad pie N. un N. bijām noskatījušies pirmo sēriju jaunajam amerikāņu seriālam "Outsourced", nedaudz palasīju par attiecīgā seriāla vēsturi un uzzināju, ka neilgi pirms tā ir bijis līdzīga satura angļu seriāls "Mumbai Calling". Izlēmu noskatīties, kāds tad tieši ir šis oriģinālais seriāls. Viens trūkums ir acīmredzams - "Mumbai Calling" Internetā ir pieejams diezgan skumjā kvalitātē - kā TV rip un nevis HD veidā kā augstākminētais "Outsourced". No otras puses, ne jau datu formāts nosaka to, vai seriāls ir labs vai slikts, bet gan tas, kāds ir tā saturs.
"Mumbai Calling" pirmā sezona sastāv no "pilot" epizodes un septiņām standarta sērijām. Pēc pilot gan seriāls piedzīvo nopietnas pārmaiņas - pazūd divi aktieri, nomainās vide un vēl šādas tādas citas detaļas. Sākotnējā premisa ir sekojoša: bagātam anglim viņa mīļākā palūdz, lai viņš iekārto kādā darbā viņas laisko un pastulbo dēlu. Tā kā Glāsa kungs nupat ir nopircis Indijā kādu call-center, viņš izdomā, ka tas būtu labs veids, kā tikt vaļā no jebkādam darbam nepiemērotā jaunā vīrieša. Taču viņš saprot, ka šis vienatnē galā netiks, tāpēc viņš viņam līdzi nosūta kādu savu indiešu izcelsmes grāmatvedi - Keniju Guptu - kurš par to nemaz nav sajūsmā, jo viņam "home" ir Vemblija un nevis Mumbaja. Sašutusi par tēva aroganci, līdzi abiem puišiem dodas arī Glāsa kunga meita. Tad nu šo uzdevums ir savest šo call-center kārtībā, kas nav viegla lieta, jo līdzšinējais vadītājs indietis ir absolūts blēdis un slīmests, kas lielāko daļu sava darba laika pavada telefonsarunās, kārtojot privātus biznesa darījumus (piemēram, tirgojot biļetes uz "Rolling Stones" koncertiem). Un tā sākas angļu (arī Guptas, kurš savā būtībā nav nekāds dižais indietis) mēģinājumi iedzīvoties Mumbajā un "Teknobable" birojā.
Taču pēc pilot epizodes pazūd abi angliskie "leads", kuru vietā parādās cita angliete - jauna sieviete, kuru Glāss sākotnēji nosūta, lai viņa auditētu "Teknobable", bet pēc tam atstāj tur par galveno priekšnieci. Seriāla humors pamatā balstās uz cultural differences un romantiskās līnijas starp Guptu un Teriju Džonsoni, kura gan īpaši strauji neattīstās. Kas šim seriālam ir liela priekšrocība pār "Outsourced" - tajā redzamā vide un varoņi šķiet daudz autentiskāki, proti, tu patiešām jūti, ka seriāls tiek uzņemts Indijā un ka tajā piedalās reāli aktieri (nevis tādi smuki amerikāņu puišeļi kā Outsourced galvenais varonis). Nekāds dižais šedevrs šis seriāls gan, protams, nav, bet vienlaikus tajā ir pietiekami daudz asprātīgu epizožu un - kas ir svarīgi - nav pārāk daudz lētu un pašsaprotamu joku.