Sākas viss ļoti cerīgi - tituldziesmas "Preservation" rifts gan ir nosperts no "Purple Haze", bet no tā tas nekļūst mazāk iespaidīgs, taču diemžēl neko vairāk par šo rifu šī dziesma piedāvāt nespēj. Un vēlāk izrādās, ka citas šī albuma dziesmas nav īpaši saistošākas un "Preservation" vispār vairāk šķiet esam skaņu celiņš kādai draņķīgai filmai un mazāk - patstāvīgs muzikāls veikums. Iespējams, Rejs Deiviss to bija paredzējis veidot kā mūziklu Brodvejai, taču nekas neattaisno to apstākli, ka šis albums ir blāvs. Ir te dažas dziesmas, kurām manās acīs nav īsti ne vainas - piem., "Sweet Lady Genevieve" vai "Sitting in the midday sun" (kas gan ir atklāts "Sunny Afternoon" plaģiāts, tikai mazāk lipīgs).
Kopumā man arvien vairāk rodas vēlme izkāpt no laivas un sākt klausīties kādu citu grupu, bet esmu dzirdējis, ka arī vēlīno grupas ierakstu vidū dažas pērles esot. Taču skaidrs ir tas, ka šī nav viena no tām pērlēm.