Preservation: Act 2

Arī pēc pirmās "Preservation" daļas izgāšanās Rejam Deivisam nebija gana, un nākamo ierakstu viņš izlēma taisīt kā dubultalbumu, kurā turpināt stāstīt politisko stāstu par cīniņu starp slikto kapitālistu misteru Flešu un slikto komunistu misteru Bleku. Kamēr pirmajā daļā pie varas valstī bija Flešs, kura valdīšanas apstākļos cilvēki grima nabadzībā un sociālajā netaisnībā, nākamajā ierakstā notiek cīņas starp abiem pretiniekiem, pie varas nāk mister Bleks un izrādās, ka viņš ir vēl sliktākts tirāns par savu priekšgājēju - tikai ar citiem saukļiem, vēl lielāku jebkādas viedokļu dažādības apspiešanu un visādi citādi briesmīgs tipāžs.
Jau pats sižets ir pietiekami banāla variācija par Orvela darbu tēmām, bet muzikāli tas ir vēl daudz ļaunāk. Lai klausītājiem nebūtu nekādas sajūtas, ka šis ir labs ieraksts, Rejs to ir papildinājis ar vairākiem ierunātiem "announcements", kuros notikumi tiek atstāstīti bez muzikāla pavadījuma, lai klausītājs varētu labāk uztvert Reja Deivisa "domu". Žēl tikai, ka no tās domas tur nav ne tik, cik melns aiz naga. Iespējams, ka ieraksta vairāk nekā 20 kompozīciju vidū ir dažas vairāk vai mazāk baudāmas dziesmas, bet kopumā man tas vairāk izklausās pēc muzak un mazāk pēc mūzikas. Banāli Brodvejas manieres aranžējumi, kuri jau tāpat bēdīgo ainu dara vēl bēdīgāku. Jā, varbūt "Mirror of Love" ir jauka retrokompozīcija divdesmito gadu manierē, un vēl te ir dažas pietiekami saistošas dziesmiņas, bet kopējā aina ir bēdīga, ļoti bēdīga. Rejs Deiviss no izcilu dziesmu autora ir pārvērties par sludinātāju, kuram patiesībā nav nekā jauna, ko teikt, un kurš to vien spēj, kā pravietot, pravietot un pravietot. Un nekādi konceptalbumi nevar apslēpt to apstākli, ka viņam gluži vienkārši trūkst muzikālu ideju. Tā krīt varenie.
2010-10-01
4.5
comments powered by Disqus