Kazhes pierakstu burtnīca

Rejam Deivisam nekad nebija gana - pabeidzis savu trīs plašu "Preservation" projektu, viņš uzreiz ķērās pie nākamā konceptuālā albuma, un atkal jau iekāpa visos iespējamos grāvjos. Viņa ideja tam laikam varbūt bija daudzmaz oriģināla - kāds vīrietis, kas ir "starmaker", paņem pašu ikdienišķāko cilvēku no ielas sauktu par Normanu un padara viņu par zvaigzni, tikām pats Starmaker ieņem Normana vietu un sāk dzīvot viņa pelēko un neaizraujošo dzīvi un konstatē, ka viņam tā ļoti pat labi tīk. Patiesībā arī septiņdesmitajos gados šādu "starmaker" netrūka, jo mārketēta popmūzika pastāv jau vismaz kopš sešdesmito gadu pirmās puses, bet ir pilnīgi iespējams, ka pirms Reja Deivisa neviens cits nebija aizdomājies par to uztaisīt popoperu. Dīvainā kārtā Rejs patiesībā neko nestāsta par Normanu un to, kā viņš kļūst par zvaigzni, bet tikai par savu varoni, kurš kļūst par Normanu.
Ierakstam pamatīgi par skādi nāk pārāk bieži izmantotie corny sievišķīgi bekvokāli, un faktiski šo būtu ļoti grūti saukt par rokmūzikas albumu. Reizēm viņa Brodveja stila gabali ir vismaz lipīgi, jo tiem ir vai nu lipīgas vokālās melodijas vai kādi citi jauki tirki, te varētu minēt "Rush Hour Blues". Citkārt dziesmās var just, ka to autors ir ģeniālais Rejs Deiviss, kurš gan savu ģenialitāti šeit visai slikti liek lietā - tā "Nine to Five" sākas ļoti cerīgi, bet nekur īsti tālāk neaiziet, kaut arī noskaņas ziņā te pat var saskatīt kādu līdzību ar "Viņi dejoja vienu vasaru".
Tā vairāk paklausoties, patiesībā var teikt, ka nav tas nemaz muzikāli tik slikts ieraksts - ja tu tikai negaidi no tā kaut ko līdzīgu "Arthur". Vai "Holiday Romance" nebūtu jauka divdesmito gadu dziesma? Būtu.
Jā, te viss ir recycled un diezgan triviāls, bet patiesībā - nav tas gala rezultāts tik slikts. Jā, Rejs ir bijis daudz labāks iepriekš, bet kaut kas arī šajā brodvejiski sviestainajā Rejā ir saglabājies no vecajām labajām dienām.