Kazhes pierakstu burtnīca

Divu gadu laikā, kas šķir šo ierakstu no "Schoolboys in Disgrace", Kinks paspēja nomainīt ierakstu kompāniju (pārejot uz "Arista") un atteikties no ambiciozām rokoperām, kas vienlaikus nozīmēja atvadas no uzmācīgiem brodvejiskiem aranžējumiem, spēlēšanās ar džeza tēmām un atgriešanos izteiktā rokmūzikas lauciņā. Ne velti šis ieraksts sākas ar "Life on the road" - "The Kinks" of old are back and rocking again! Tas, protams, nenozīmē, ka viņi būtu pilnīgi atteikušies no "serious music" taisīšanas, bet tagad The Kinks vismaz atkal izklausās pēc kārtīgas rokgrupas un nevis pēc... musichall ākstiem. Iespējams, Reju Deivisu tomēr spēja ietekmēt aktuālās tendences mūzikā un pankroka uzvaras gājiena ietvarā viņš nevēlējās būt viens no tiem, pret ko tiek vērsta kritika kā pret vecu perdeli. Paklausies kaut vai "Mr. Big Man" un pasaki, kad pēdējo reizi The Kinks ierakstā varēja dzirdēt šādu ģitāras toni? Varbūt kādā no smagākajām "Arthur" dziesmām, bet noteikti ne pēc tam. Un labākais ir tas, ka šie jaunie "The Kinks" ir ļoti labi! Varbūt ne tik revolucionāri un superoriģināli kā savās jaunības dienās, bet arī šādā "pieaugušā" veidolā viņi ir ļoti pārliecinoši. Vai "Brother" neizklausās pēc kādas sen pazudušas Lenona dziesmas no "Imagine" sesijām? Vai "Stormy Sky" nevar lepoties ar dievīgu vokālo melodiju un vai vispār nav tā, ka Rejs Deiviss ir atguvis savu dievīgo balsi, kura pēdējos ierakstos bija paslēpta aiz milzīgā šova?
Ja kas, šo ierakstu ir vērts iegādāties atkārtotajā izdevumā, kurā papildu klāt nāk vairākas patiešām lieliskas dziesmas. No tām ievērojamākā ir "Prince of the Punks", kurā Rejs diezgan nesaudzīgi izsmej šo 1977.gada trendu, stāstot par lirisko varoni, kuram nekādi nav iepriekš izdevies izsisties mūzikā, jo viņam nav nekādu dotību, bet līdz ar pankroku viņam tas vairs nav svarīgi. Jā, šīs dziesma izklausās pēc diezgan izteikta The Who plaģiāta - acīmredzama ir "Substitute" ietekme piedziedājumā, bet dziesma tālab nav slikta. Un arī "On the outside" ir laba dziesma.
Lūk, pierādījums tam, ka nevajag norakstīt The Kinks pēc 1971.gada, jo vismaz šis konkrētais ieraksts tiešām ir labs. Jā, ne izcils, ne satriecošs, bet labs katrā ziņā.