"Though based on the traditional Burlesque art, the new form encompasses a wider range of performance styles; Neo-burlesque acts can be anything from classic striptease to modern dance to theatrical mini-dramas to comedic mayhem. As with the earlier burlesque, neo-burlesque is more focused on the "tease" in "striptease" than the "strip". Audiences for neo-burlesque shows tend to be mixed gender, age, race, and class."
Tātad - tas nav gluži striptīzs, bet kaut kas ļoti tuvs tam. Un, cik var spriest pēc šīs filmas, burleskā vairāk iesaistās pieredzējušākas (gadu ziņā) sievietes, nekā tradicionālajā striptīzā. Un filma stāsta tieši par kādu no Amerikas atbraukušu burleskas trupu, kas ieradusies uzstāties Francijā. Mēs iepazīstam burleskas dalībnieces un viņu franču menedžeri - vīru ar ne to vieglāko raksturu, kuram ir ļoti daudz nedraugu. Jāpiezimē, ka menedžeri atveido šīs filmas režisors Metjū Amalriks (Eiropā zināms kā galvenais varonis Batiskafā un tauriņā, bet amerikāņiem - kā ļaundaris bondiādes filmā Quantum of Solace.
Nekāda sevišķa sižeta filmai nav - tā lielā mērā līdzinās dokumentālai filmai, ar to vien īpatnību, ka tā nav dokumentāla, bet tās saturā nav nekā tāda, kas nevarētu notikt "reālajā pasaulē". Ir vairākas uzstāšanās ar lielisku horeogrāfiju (un lielisku muzikālo noformējumu).
Jāpiezīmē, ka man ļoti nepatika veids, kādā filmu skatījāmies - oriģinālvalodā ar latvisku surdotulkojumu austiņās. Es pēc pārliecības esmu subtitru cienītājs (kas ļautu man normāli uztvert to šīs filmas daļu, kad tika runāts angliski), bet ja tomēr jāskatās tulkojumā, tad labāk, lai tulkojums būtu iepriekš sagatavots, nevis "home made", kas parasti nozīmē to, ka daļa teksta netiek pārtulkota nemaz, kāda cita - nepareizi, un bieži tu nevari saprast, kura personāža tekstu šobrīd tu dzirdi tulkotu.