Kazhes pierakstu burtnīca

Kā jau normālam latvietim man ir visai maz sajēgas par to, kas tas tāds - Sēržs Geinsburgs. Neesmu jau varžēdājs, lai zinātu katru franču dziesminieku. Taču tas neliedza man šo filmu piedāvāt skatīties trim amerikāņu meitenēm, kas pie Lienes viesojās couchsurfing ietvaros. Pareizāk varbūt būtu teikt - pie mums - bet pieteicās viņas Lienei, tātad - viesojās pie viņas. Amerikānietēm šī filma bija pavisam nepiemērota, jo izrādījās (prognozējamā kārtā), ka viņas nemāk skatīties filmas ar subtitriem. Un filmas saturs ne pārāk labi saskanēja ar apstākli, ka šīs bija godīgas meitenes, kuras labprātāk dzīvotu pasaulē, kur a "F word" tiktu saprasts "fiddlesticks" - tikām šajā filmā mēs redzējām bērnus smēķējam un galveno varoni ļoti agrīnos gados fantazējam par pieaugušām sievietēm, kuras netiek rādītas gluži mūķeņu tērpos. Un vēl jo vairāk par labu nenāca tas, ka šī filma ir totāla šīze.
Beidzās viss pasākums ar to, ka pēc aptuveni 40 minūtēm filma tika izslēgta (arī Normim, Norai un Oliveram nebija iebildumu, ka to neskatījāmies tālāk), un es to pabeidzu skatities vienatnē gandriz mēnesi vēlāk (lielu filmas daļu vairāk vai mazāk snauduļojot). Jā, filma stāsta par šo Francijā super populāro dziedātāju, kas zināms arī ar savām mīlas dēkām (citu starpā - ar Bridžitu Bardo un Jane Birkin), bet filma kā tāda man šķita stipri vien garlaicīga. Jāatzīst, ka franču chanson nav man tuvs mūzikas stils, līdz ar to arī muzikālā tās puse mani drīzāk garlaikoja nekā otrādi, kas kopumā liek teikt - šī nav filma manā gaumē un to nevajadzēja skatities ne citiem, ne man. Pirmās minūtes 10-20 bija interesanti, man patika tās pikantums un lielā žīdu galva, kas sekoja galvenajam varonim, bet jo tālāk, jo skatīties bija grūtāk.