Kazhes pierakstu burtnīca

Šī grāmata apraksta distopisku nākotni visai atšķirīgu no tās, ko mūsdienās pieņemts uzskatīt par ticamu nākotnes variantu - globālā sasilšana kādā mirklī ir pārtapusi par globālo atdzišanu, cilvēku populācija ir gandrīz iznīkusi un zaudējusi visas savas tehnoloģijas, dažu gadu desmitu laikā atgriežoties akmens laikmeta līmenī. Kā izrādās, vēl pirms pāris desmitgadēm patiešām teorijas par globālo atdzišanu bija diezgan izplatītas (tas tā - info no Wikipedia), netrūka zinātnieku, kas apgalvoja, ka mūsu planētai ir 10-15 tūkstošus gadu aukstuma/karstuma cikli un tagad būtu pienācis laiks kārtējam aukstumam. Protams, pēdējie 10-20 gadi ir parādījuši, ka šīs teorijas ir zaķa mīzalu vērtas, bet tā jau ir cita lieta un neliedz autorei savu fantāziju izvērst šajā virzienā. Viņas romāna galvenais varonis ir viens no pēdējiem mūsdienu civilizāciju piedzīvojušajiem cilvēkiem, kas tagad mitinās mežonīgu jauniešu kompānijā, kuriem viņš vajadzīgs, jo viņš māk uzturēt pie dzīvības robotus - arī mūsdienu civilizācijas pārpalikumus.
Šis sešdesmitgadīgais vīrs dienasgrāmatā atstāsta savu dzīvi, un to tad mēs arī iepazīstam grāmatas gaitā. Uzzinām par to, kā cilvēce sākusi ciest no reproduktīvo funkciju zaudēšanas, padarot bērna ieņemšanu par gandrīz neiespējamu uzdevumu, iepazīstam varoņa mīļoto sievieti Sāru, kas pēc kāda kopdzīves laika kļūst par karojošu feministi, viņu dīvaino dēlu Lūku (nez, vai Skywalker bija autorei padomā, viņu šādi nosaucot?) un pasaules pakāpenisku sabrukumu.
Par oriģinalitāti - pieci, grāmata tiešām diezgan reālistiski uzbur cilvēces galu, pakāpenisku valsts aparāta atmiršanu cilvēku vienaldzības dēļ, cilvēcisko attiecību izzušanu un tā tālāk. Vienlaikus - baigi jūtams arī tas, ka autore savu galveno varoni redz no ārpuses - viņa skatījums uz pasauli ir izteikti sievišķīgs, kas gan tiek ietērpts tā, lai tu kā lasītājs to pārāk nejustu. Proti - es patiešām visu laiku lasot šo grāmatu jutu, ka šis stāstījums ir no female perspective, ko lai arī neapgalvotu autore. Un tāpat ir skaidrs, ka viņa pārmērīgi bijusi apsēsta ar mēģinājumu radīt savu "Brave New World" un "1984" apvienojumu, bet nebija ņēmusi vērā apstākli, ka viņa nav nekāds literatūras smagsvars - proti, brīžiem šis tas grāmatā ir uzrakstīts pārāk neveikli.