Kazhes pierakstu burtnīca

"Hello Young Lovers" ir vēl viens perfekts trāpījums, turpinot divu iepriekšējo Sparks albumu panākumus. Salīdzinoši ar "Mazo Bēthovenu" tas ir daudzveidīgāks un tekstuālā ziņā bagātīgāks (dziesmu lirikas ir pierakstāmas vairāk nekā četrās rindiņās, lai gan ne vienmēr), un arī muzikāli te ir mazāk tīras klasiskās mūzikas, bet vairāk - klasiskās mūzikas un smagā roka sintēzes, kā piemēram, albumu ievadošajā "Dick Around".

Manuprāt, ļoti spēcīga kompozīcija, noteikti līdzvērtīga visu laiku labākajiem Sparks veikumiem. Un man jau patiesībā tie klasiskie instrumenti patīk, neesmu es nekāds tehno frīks.
Un arī šī albuma pirmais singls, kas Anglijā gana veiksmīgi atgrieza grupu čārtos, "Perfume", iespārda šī vārda labākajā nozīmē:

Atkal jau atšķirībā no "Lil` Beethoven", šis albums ir humorapilns, un tas Sparks gadījumā parasti ir pluss, un arī šoreiz tā ir. Vai "(Baby Baby) Can I Invade Your Country?" nav eleganta dziesma? Un "Metaphor", kurā Rasels dzied: "Chicks dig, dig, d-i-g, dig, dig metaphors".
Bet vispār mani Sparks baigi pārsteidz - kā viņi varēja tik zemu krist astoņdesmitajos gados, un tad jaunās tūkstošgades sākumā atkal atgriezties savā pašā labākajā līmenī, turklāt atšķirībā no daudzām citām grupām, kas uz vecumdienām atkal izdod kompetentus ierakstus, "Sparks" pamanās savas jaunās virsotnes sasniegt, neatgriežoties pie savas ziedu laiku formulas, bet ejot tālāk, eksperimentējot, pārsteidzot.