Tanz der Lemminge
"Amon Düül II" ir viens visai īpatnējs muzikāls kolektīvs, kuru tā īsti par grupu saukt laikam nebūtu pareizi. Lai arī krautrokā viņi ir vieni no centrālajiem milžiem līdzās "Can", "Faust" un "Kraftwerk" (ja pēdējos, protams, vispār var saukt par krautroka pārstāvjiem), šī kolektīva vēsture ir ļoti īpatnēja. Sākotnēji bariņš radoši noskaņotu Minhenes jauniešu 1967.gadā izveidoja apvienību ar "Amon Düül", kas nemaz nebija grupa, bet gan tāds kā mākslinieku putras katls, kur katrs darīja to, ko atzina par labāku. Drīzumā šajā komūnā muzikāli noskaņotie mākslinieki izveidoja ansambli "Amon Düül", bet kādu laiku vēlāk arī "Amon Düül II". Jāpiezīmē, ka otrais "Amon Düül" nebija pirmā turpinājums, jo abi kolektīvi pastāvēja vienlaicīgi, daļa dalībnieku tiem pārklājās un rotēja savā starpā, un tāpat nevar teikt, ka "Amon Düül II" būtu tā kā futbolā rezerves komanda, kurā spēlē tie, kas netiek pirmajā manšaftē. Vienkārši bija divi "Amon Düül", no kuriem katram bija nedaudz atšķirīgs redzējums.
"Tanz der Lemminge" ir kopumā atzīts par ievērojamāko šīs grupas veikumu, tas ir dubultalbums, kura saturiskā puse man nemaz nav skaidra (kas nav pārsteidzoši, jo ierakstā ir minimāls vokālu daudzums, un arī tas pats ir drīzāk bezsakarīgs, nekā citādi), taču muzikāli tas ir ļoti interesants un daudzveidīgs. Tā normāli raksturot, pēc kā tas viss izklausās, man laikam nebūs pa spēkam. Varētu teikt, ka ieraksts lielā mērā ir viena vienīga improvizācija studijā, bet varbūt tā arī gluži nav. Līdzās visai kompaktiem un ļoti tiešiem skaņdarbiem kā "Stumbling Over Melted Moonlight" te ir atrodami milzīgi garumā speisroka eposi tādi kā "The Marylin Monroe-Memorial-Church" (kas arī albuma komentāros ir nosaukta par improvizācijas skaņdarbu).
Man tiešām ir ļoti grūti raksturot šī albuma skanējumu, jo daudz kas tajā nelīdzinās gandrīz nekam citam, ko jebkad esmu dzirdējis, vienīgā kaut cik šim ansamblim līdzīgā grupa, ko varu iedomāties, ir "Can", bet vienlaikus "Amon Düül II" ir daudz mazāk pragmatiski par "Bundžu", viņu skanējums, manuprāt, ir mazāk matemātiski precīzs un izskaitļots un līdz ar to emocionālāks. Ambīciju ziņā viņi varbūt nedaudz līdzinās "Yes", bet vienlaikus... ne gluži. Šis noteikti ir tāds ieraksts, ko vajadzētu klausīties, un nevis par kuru rakstīt.
"Tanz der Lemminge" ir kopumā atzīts par ievērojamāko šīs grupas veikumu, tas ir dubultalbums, kura saturiskā puse man nemaz nav skaidra (kas nav pārsteidzoši, jo ierakstā ir minimāls vokālu daudzums, un arī tas pats ir drīzāk bezsakarīgs, nekā citādi), taču muzikāli tas ir ļoti interesants un daudzveidīgs. Tā normāli raksturot, pēc kā tas viss izklausās, man laikam nebūs pa spēkam. Varētu teikt, ka ieraksts lielā mērā ir viena vienīga improvizācija studijā, bet varbūt tā arī gluži nav. Līdzās visai kompaktiem un ļoti tiešiem skaņdarbiem kā "Stumbling Over Melted Moonlight" te ir atrodami milzīgi garumā speisroka eposi tādi kā "The Marylin Monroe-Memorial-Church" (kas arī albuma komentāros ir nosaukta par improvizācijas skaņdarbu).
Man tiešām ir ļoti grūti raksturot šī albuma skanējumu, jo daudz kas tajā nelīdzinās gandrīz nekam citam, ko jebkad esmu dzirdējis, vienīgā kaut cik šim ansamblim līdzīgā grupa, ko varu iedomāties, ir "Can", bet vienlaikus "Amon Düül II" ir daudz mazāk pragmatiski par "Bundžu", viņu skanējums, manuprāt, ir mazāk matemātiski precīzs un izskaitļots un līdz ar to emocionālāks. Ambīciju ziņā viņi varbūt nedaudz līdzinās "Yes", bet vienlaikus... ne gluži. Šis noteikti ir tāds ieraksts, ko vajadzētu klausīties, un nevis par kuru rakstīt.
2011-01-06
comments powered by Disqus