Dark as the Grave wherein my Friend is Laid
Malkolma Laurija romānu "Zem vulkāna" Modern Library balsojumā atzina par 11.labāko divdesmitā gadsimta romānu, ierindojot to augstāk par "1984", "Lopkautuvi numur 5", "Uz kraujas rudzu laukā" un tā tālāk. Šis romāns stāsta par kādu izbijušu britu konsulu Meksikā, kas cīnās ar alkoholismu un mēģina rakstīt romānu. Šī grāmata ir daļēji autobiogrāfiska, jo Laurijs pats diezgan lielu sava mūža daļu nodzīvoja Meksikā un arī viņš bija alkoholiķis, kuram rakstīšana gāja ļoti grūti. Pēc šīs grāmatas uzņemta arī filma, kas saņēmusi vairākas Oskara nominācijas.
Taču ņem vērā, ka "Dark as the Grave wherein my Friend is Laid" ir pavisam cita grāmata, nekā "Under the Volcano" (kuru es nemaz neesmu lasījis). To es pieminēju tikai tāpēc, lai būtu skaidrs kaut kāds konteksts, turklāt satura ziņā starp abām grāmatām pastāv nopietna līdzība. Tā atkal ir autobiogrāfiska (ar tādu vien atšķirību, ka Laurijs pats sevi un savas sievas dēvē citos vārdos nekā īstenībā) un stāsta par to, kā viņš ar savu otro sievu, ar kuru kopā līdz šim dzīvojis Kanādā, atkal jau dodas uz Meksiku. Lielākā daļa grāmatas norisinās gaidot lidmašīnu, lidmašīnā un tad - viesnīcā. Nekādas sevišķas darbības un dinamikas tur nav, varonis pastāvīgi domā par savu grāmatu (kā var nojaust - tāpat kā autors) - vienu, kura kļuva par grāvēju, un vienu, kurai viņš nekādi nevar atrast izdevēju. Tāpat viņš domā par to, kā viņam ir paveicies ar otro sievu, par savu pirmo sievu, par vienu savu draugu un par vienu ienaidnieku. Un, protams, viņš domā par alkoholu. Tas arī īsumā būtu viss, ko par šo grāmatu. Lasīt to bija visnotaļ garlaicīgi, jo kā jau minēts, tajā nekas sevišķi nenorisinās, un tas vien, ka "darbība" notiek manās acīs pietiekami eksotiskajā Meksikā, neglābj to no smaga borefesta statusa. Plus - tā varētu nebūt nejaušība, ka šo un vairākas citas grāmatas Laurijam savas dzīves laikā tā arī neizdevās izdot, bet publicēta tā tika desmit gadus pēc paša Laurija nāves - kad droši vien pēkšņi bija parādījusies interese sabiedrībā par to, ko tad vēl "Under the Volcano" autors bija uzrakstījis. Kā šķiet man - pilnīgi nepamatota interese.
Taču ņem vērā, ka "Dark as the Grave wherein my Friend is Laid" ir pavisam cita grāmata, nekā "Under the Volcano" (kuru es nemaz neesmu lasījis). To es pieminēju tikai tāpēc, lai būtu skaidrs kaut kāds konteksts, turklāt satura ziņā starp abām grāmatām pastāv nopietna līdzība. Tā atkal ir autobiogrāfiska (ar tādu vien atšķirību, ka Laurijs pats sevi un savas sievas dēvē citos vārdos nekā īstenībā) un stāsta par to, kā viņš ar savu otro sievu, ar kuru kopā līdz šim dzīvojis Kanādā, atkal jau dodas uz Meksiku. Lielākā daļa grāmatas norisinās gaidot lidmašīnu, lidmašīnā un tad - viesnīcā. Nekādas sevišķas darbības un dinamikas tur nav, varonis pastāvīgi domā par savu grāmatu (kā var nojaust - tāpat kā autors) - vienu, kura kļuva par grāvēju, un vienu, kurai viņš nekādi nevar atrast izdevēju. Tāpat viņš domā par to, kā viņam ir paveicies ar otro sievu, par savu pirmo sievu, par vienu savu draugu un par vienu ienaidnieku. Un, protams, viņš domā par alkoholu. Tas arī īsumā būtu viss, ko par šo grāmatu. Lasīt to bija visnotaļ garlaicīgi, jo kā jau minēts, tajā nekas sevišķi nenorisinās, un tas vien, ka "darbība" notiek manās acīs pietiekami eksotiskajā Meksikā, neglābj to no smaga borefesta statusa. Plus - tā varētu nebūt nejaušība, ka šo un vairākas citas grāmatas Laurijam savas dzīves laikā tā arī neizdevās izdot, bet publicēta tā tika desmit gadus pēc paša Laurija nāves - kad droši vien pēkšņi bija parādījusies interese sabiedrībā par to, ko tad vēl "Under the Volcano" autors bija uzrakstījis. Kā šķiet man - pilnīgi nepamatota interese.
2011-01-12
comments powered by Disqus