Un jāatzīst, ka arī 2011.gadā "The Great Escape" skan ļoti labi, galvenokārt tāpēc ka Deimons Albarns ir lielisks melodiju veidotājs, bet Greims Koksons - viens no savas paaudzes interesantākajiem ģitāristiem. Ieraksta spožākie mirkļi ir vispār kolosāli - "Stereotypes", "Country House", "Charmless Man", "Top Man", "It Could Be You". Galvenais, ka Blur nekautrējas izkāpt ārpus britpopa rāmjiem, eksperimentēt (piem., "Yuko and Hiro" neizklausās gluži pēc tipiska britpopa skaņdarba), rotaļāties ar kiču, mazliet sarežģītākām dziesmu struktūrām un visādi citādi pārsteigt klausītāju. Laikam jau Reja Deivisa skolā Albarns ne velti bija gājis - Blur šajā ierakstā lieliski veido dažādus stāstus par vidusšķiras dzīvi.
Vismaz pagaidām man šķiet, ka šis varētu būt labākais veikums, ko Albarns un Koksons kopā spēja ierakstīt - daudzveidīgs, pilnīgs albums, viens no labākajiem ierakstiem, kas deviņdesmitajos gados vispār tapa.