15 Big Ones
Šīs ir tāds albums, par kura nosaukumu ir grēks nenoplēst kādu kaku joku ("tā ierakstīšanas laikā dalībnieki 15 reizes paspēja pakakāt, un to arī atzīmēja albuma nosaukumā", "ierakstā ir 15 kakas" u.t.t.). Laiks nav bijis žēlīgs pret šo ierakstu, un ļoti labi var saprast - kāpēc. Braiens Vilsons ilgāku laiku bija bijis prom no grupas, cīnoties ar savām psihiskajām problēmām un atkarībām, un viņš 1976.gadā pilnīgi noteikti nebija sava mūža labākajā formā, bet tad Mike Love izdomāja, ka grupas reputācijas (un pārdodāmības) uzlabošanai būtu vērts atkal pasaukt Braienu un uzticēt viņam jaunā grupas ieraksta producēšanu. Ievērojot to, kādus brīnumus Braiens bija spējis veikt sešdesmito gadu vidū, tā varbūt nebūtu tik slikta doma, taču 1976.gada Braiens Vilsons noteikti nebija tas cilvēks, kuram bija sevišķa sajēga par to, ko Beach Boys vajadzētu darīt, pielāgojoties ērai, kad strauji tuvojās pankroka revolūcija.
Un tāds Braiens Vilsons, kāds bija pieejams šajā laikā, nespēja izdomāt neko labāku kā ierakstīt albumu ar vecu dziesmu kaveriem, no kā viņu iespēju robežās centās atrunāt brāļi Karls un Deniss, rezultātā nonākot pie kompromisa, ka puse ieraksta dziesmu ir kaveri, bet otra puse - oriģinālkompozīcijas.
Diemžēl jāatzīst, ka ieraksta kvalitāte ir vienmērīgi slikta, un līdz ar to droši vien taisnība nebija nevienam no brāļiem. Līdz ar to šeit mēs varam dzirdēt gan visai bezzobainus un banālus piecdesmito gadu skaņdarbu atkārtojumus ("Rock and Roll Music", "Chapel of Love", "Blueberry Hill"), gan tikpat briesmīgas grupas oriģināldziesmas ("Everyone`s in love with you", "Suzie Cincinnati"). Faktiski šis ieraksts ir diezgan liela izgāšanās visos iespējamajos aspektos:
1) melodiski tajā nav nekā interesanta, šķiet, ka iedvesma grupas dalībniekiem gājusi ar lielu līkumu
2) vokāli šeit lielākoties ir ļoti kaitinoši - Braiena balss ir nekam nederīgā formā, un arī pārējie nav uzdevumu augstumos, slavenās Beach Boys harmonijas šeit praktiski nav atrodamas un ja ir - tad ir nožēlojamas
3) muzikāli tas ir totāls popshlock ar nejauku retro piesitienu, padarot tikai 30-35 gadus vecos grupas dalībniekus par veciem perdeļiem, kas spēlē neizteiksmīgu mūziku vecākajai paaudzei.
Jau nākamajā ierakstā Beach Boys bija lemts atkal apliecināt, ka grupai vēl bija kaut kas, ko piedāvāt klausītājiem, bet "15 big ones" ir tipisks šāviens garām.
Noklausies grupas versiju par Čaka Berija "Rock and Roll Music":
un pasaki, ka bītli (sešdesmito gadu pirmajā pusē!) to neizpildīja daudz dzīvelīgāk un modernāk kā Beach Boys 1976.gadā.
Un tāds Braiens Vilsons, kāds bija pieejams šajā laikā, nespēja izdomāt neko labāku kā ierakstīt albumu ar vecu dziesmu kaveriem, no kā viņu iespēju robežās centās atrunāt brāļi Karls un Deniss, rezultātā nonākot pie kompromisa, ka puse ieraksta dziesmu ir kaveri, bet otra puse - oriģinālkompozīcijas.
Diemžēl jāatzīst, ka ieraksta kvalitāte ir vienmērīgi slikta, un līdz ar to droši vien taisnība nebija nevienam no brāļiem. Līdz ar to šeit mēs varam dzirdēt gan visai bezzobainus un banālus piecdesmito gadu skaņdarbu atkārtojumus ("Rock and Roll Music", "Chapel of Love", "Blueberry Hill"), gan tikpat briesmīgas grupas oriģināldziesmas ("Everyone`s in love with you", "Suzie Cincinnati"). Faktiski šis ieraksts ir diezgan liela izgāšanās visos iespējamajos aspektos:
1) melodiski tajā nav nekā interesanta, šķiet, ka iedvesma grupas dalībniekiem gājusi ar lielu līkumu
2) vokāli šeit lielākoties ir ļoti kaitinoši - Braiena balss ir nekam nederīgā formā, un arī pārējie nav uzdevumu augstumos, slavenās Beach Boys harmonijas šeit praktiski nav atrodamas un ja ir - tad ir nožēlojamas
3) muzikāli tas ir totāls popshlock ar nejauku retro piesitienu, padarot tikai 30-35 gadus vecos grupas dalībniekus par veciem perdeļiem, kas spēlē neizteiksmīgu mūziku vecākajai paaudzei.
Jau nākamajā ierakstā Beach Boys bija lemts atkal apliecināt, ka grupai vēl bija kaut kas, ko piedāvāt klausītājiem, bet "15 big ones" ir tipisks šāviens garām.
Noklausies grupas versiju par Čaka Berija "Rock and Roll Music":
un pasaki, ka bītli (sešdesmito gadu pirmajā pusē!) to neizpildīja daudz dzīvelīgāk un modernāk kā Beach Boys 1976.gadā.
2011-01-18
comments powered by Disqus