Friends
Šajā ierakstā atkal nedaudz mainās grupas prioritātes - iepriekšējā veikuma līderis Karls Vilsons tikai vienā dziesmā ir vadošais vokālists, gandrīz visu dziesmu autors atkal ir Braiens, taču pirmo reizi grupas vēsturē ierakstā ir iekļautas divas dziesmas, ko sacerējis trešais Vilsonu brālis - Deniss, kuras abas tieši viņš arī ir iedziedājis. Pazudusi ir soulmūzikas ietekme, taču nav atgriezies arī sērfroks un patiesībā šis ir absolūti neroķīgs ieraksts, viena vienīga viegla popmūzika, kur nav vietas skaļām ģitārām, kas nekādi neiet kopā ar ēru, kad savā plaukumā bija psihodēlija un kad dzima arī smagais roks. Ierakstu noteikti būtiski ietekmēja tas, ka šajā laikā Beach Boys bija aizrāvušies ar Maharishi Mahesh Yogi transcendentālo meditāciju, kas, iespējams, palīdzēja grupas dalībniekiem uz kādu laiku atgūt iekšējo harmoniju, bet vienlaikus radīja ar virkni problēmu, jo grupas koncertturneja kopā ar Mahariši (viņi muzicēja, bet viņš sprediķoja) bija gan māksliniecisks, gan finansiāls fiasko un pajuka pēc koncerta Ņujorkā, kas bija sapulcējis vien pāris simtus skatītāju.
Muzikāli šis ieraksts man patīk - atkal jau tas ir viegls un atslābinošs, ar baigiem retro elementiem, kas neviļus liek piesaukt The Kinks (lai gan Rejs Deiviss vienmēr tomēr bija drusku skarbāks vīrs par jebkuru no brāļiem Vilsoniem), tikām šajā ierakstā vienīgā rokmūzikai piederīgā dziesma ir to noslēdzošā "Transcendental Meditation", kas ir stipri atonāla un nebaudāma, pierādot, ka Vilsonu un Lova grupai īsti ar "nopietnu" roku nekā kopīga nekad nav bijis. Vēl pie ieraksta embarassements varētu minēt dziesmu "When a man needs a woman" - muzikāli tā ir pilnīgi kompetents retro gabals, bet teksta ziņā tā ir tik naiva, ka pat drusku kauns kaut ko tādu klausīties:
"A man needs a woman
Like a woman needs a man
When the two get together, oh oh oh
Pretty soon we`ll be a family of three
Then it`s not gonna be just you and me
We`ll share all the goodies
With the one we bring in the world"
Dziļas domas, vai ne?
Kā jau tas piedienas Beach Boys albumam - arī šis ieraksts ir īsāks par 30 minūtēm, taču atšķirībā no sava priekšgājēja, šis albums cieš no tā, ka tajā līdzās neapstrīdamām virsotnēm ("Friends", "Passing By", "Anna Lee, the Healer") ir arī pietiekoši daudz album filler, kas nav īsti piedodami šāda garuma ierakstam. Toties - ieraksta tituldziesmā vokālās harmonijas man liek domāt, ka tās varētu būt ietekmējušas vēlāk Frediju Merkūriju.
Muzikāli šis ieraksts man patīk - atkal jau tas ir viegls un atslābinošs, ar baigiem retro elementiem, kas neviļus liek piesaukt The Kinks (lai gan Rejs Deiviss vienmēr tomēr bija drusku skarbāks vīrs par jebkuru no brāļiem Vilsoniem), tikām šajā ierakstā vienīgā rokmūzikai piederīgā dziesma ir to noslēdzošā "Transcendental Meditation", kas ir stipri atonāla un nebaudāma, pierādot, ka Vilsonu un Lova grupai īsti ar "nopietnu" roku nekā kopīga nekad nav bijis. Vēl pie ieraksta embarassements varētu minēt dziesmu "When a man needs a woman" - muzikāli tā ir pilnīgi kompetents retro gabals, bet teksta ziņā tā ir tik naiva, ka pat drusku kauns kaut ko tādu klausīties:
"A man needs a woman
Like a woman needs a man
When the two get together, oh oh oh
Pretty soon we`ll be a family of three
Then it`s not gonna be just you and me
We`ll share all the goodies
With the one we bring in the world"
Dziļas domas, vai ne?
Kā jau tas piedienas Beach Boys albumam - arī šis ieraksts ir īsāks par 30 minūtēm, taču atšķirībā no sava priekšgājēja, šis albums cieš no tā, ka tajā līdzās neapstrīdamām virsotnēm ("Friends", "Passing By", "Anna Lee, the Healer") ir arī pietiekoši daudz album filler, kas nav īsti piedodami šāda garuma ierakstam. Toties - ieraksta tituldziesmā vokālās harmonijas man liek domāt, ka tās varētu būt ietekmējušas vēlāk Frediju Merkūriju.
2011-01-26
comments powered by Disqus