Kazhes pierakstu burtnīca

Savā priekšpēdējā romānā Mjuriela Spārka izspēlē variāciju par kādu patiesu stāstu - par visai skandalozi slavenu kriminālu atgadījumu, kas norisinājās Anglijā septiņdesmito gadu vidū un tā iespējamo turpinājumu. Bija reiz tāds lords Lūkans, kurš sadomāja nogalināt savu sievu, taču sagadījās tā, ka viņš pagrabā kļūdas pēc nogalināja savu bērnu aukli - sajauca viņu ar sievu. Atklājis kļūdu un sastapis tuvojošos sievu, viņš mēģināja arī viņu nogalināt, taču tas viņam neizdevās, un tad lords Lūkans metās bēgt un pazuda bez vēsts. Ļaudis runāja, ka Lūkanu esot atbalstījuši citi augstāko aprindu ļaudis - viņa draugi, kas nevēlējās, lai viens no viņiem tiktu vazāts pa tiesām, graujot lordu reputāciju (atkārtošos - tas notika nemaz ne tik sen, septiņdesmitajos gados), un tā arī neviens vairs oficiāli lordu Lūkanu nav redzējis. Tiesa, Austrālijā policijai gandrīz izdevās šo lordu aizturēt - vai pareizāk policija domāja, ka tai tas ir izdevies, taču izrādījās, ka tā bija notvērusi citu slapstošos angļu lordu - tādu, kas bija bijis padomju spiegs un inscinējis savu pašnāvību.
Grāmatas galvenā varone ir kāda vācu psiholoģe, kurai ir unikāla metode, kā apieties ar saviem klientiem - pirmajās vairākās tikšanās reizēs vispār nelaist apmeklētāju pie vārda un vārīties tikai pašai. Pie viņas ar savām problēmām sāk nākt divi vīrieši, kas abi apgalvo, ka viņi ir pazudušais lords Lūkans. Skaidrs, ka vairāk kā viens no viņiem nevar būt īstais, bet vienlaikus izrādās, ka kaut kādā mērā patiešām viņi abi ir lords Lūkans. Plus viņi zina pašas Beātes - psiholoģes - tumšo noslēpumu, ka viņa jaunības dienās ir uzdevusies par svēto, kurai reizi mēnesī asiņo Jēzus brūces (patiesībā viņa šādam trikam izmantoja menstruālās asinis, tāpēc arī brīnums neatgadījās biežāk vai retāk).
Tas varētu kļūt viss par pamatu tipiskam detektīvromānam, kur Beāte mēģina notvert īsto Lūkanu un nogādāt viņu cietumā, bet tas nemaz nav Spārkas mērķis - patiesībā man grūti saprast, kāds ir viņas mērķis, izņemot - izklaidēt lasītāju, pie reizes sniedzot arī devu noderīgas informācijas. Un to viņa arī izdara, bet neko īpaši vairāk no šīs grāmatas man arī nevajadzēja.