Vēsturē šis ieraksts iegājis gan ar to, ka tas gan kļuva par klasisko The Stooges gulbja dziesmu, gan ar to, ka daudzi šausmīgi lamājās par to, kā Bovijs noproducēja šo albumu (lai gan pats Bovijs attaisnojās, ka viņam nekādu īpašu variantu miksēšanai nebija bijis - The Stooges kā normāliem stulbeņiem piedienas bija visu saturu sadzinuši 2 celiņos - vienā ģitāru, otrā visu pārējo, līdz ar to vienīgais, ko Bovijs varēja pieregulēt bija šur tur ģitāru pabīdīt uz priekšu, citur - uz atpakaļ, bet pārējais bija jau kā akmenī iekalts).
Taču es pilnīgi noteikti nebūšu tas cilvēks, kas The Stooges gadījumā uztrauksies par to, cik skaisti vai neglīti ir producēts kāds šīs grupas ieraksts.
Albums, kas sākas ar kaut ko tādu kā "Search and Destroy" - vienu no pancīgākajām un mežonīgākajām dziesmām, ko jebkad kāds ir ierakstījis, nemaz nevar nebūt fenomenāls.
Tā labi apliecina Igija mežonīgo pusi, taču arī viņa liriskā puse šajā ierakstā ir lieliski pārstāvēta, kaut vai kolosālajā "Gimme Danger". Taču kopumā šis ieraksts, protams, ir 34 minūtes mežonīga savvaļas spēka, kā arī apliecina tā nosaukums - kaut kas tāds, kas nebija pa spēkam gandrīz nevienai no grupām, kas gāja pa Igija iesprausto taciņu. Un pietiek iedomāties, ka tāda mežonīga mašīna kā Džeimss Viljamsons varēja visai drīz pēc "Raw Power" tapšanas atmest ar roku mūzikai, izmācīties par inženieri un izcīnīties līdz visai atbildīgam amatam Sony rūpnīcā, šķiet diezgan dīvaini. Bet nekas - tagad priekšlaicīgi pensionējies Viljamsons atkal ir kopā ar veco maniaku Igiju un magic is happening again!