Taču es šeit, protams, nestāstīšu par spoku namiem, bet gan par filmu. Zināju tik daudz, ka tā stāsta par skinhediem un līdz ar to man uzreiz radās asociācijas ar American History X, ar kuru šai filmai ir pat pāris kopīgas līnijas. Tiesa, jāatzīmē, ka "This is England" nav no tām filmām, kas skinus kaut kā dēmonizētu un uzreiz teiktu - ja tu esi skinheds, tātad tu katru nakti kur ugunskurā ebreju večiņas. Filmas darbība norisinās 1983.gadā, kad Anglija vēl bija iesaistīta Falklandu karā un kad filmas galvenajam varonim Šonam ir 12 gadu. Viņa tētis ir kritis šajā karā (eh, Roger Waters noteikti būtu kas šajā jautājumā sakāms!), skolā viņu apceļ, bet te pēkšņi viņu savā varzā uzņem labais skinheds Vudijs. Dīvainākais ir tas, ka Vudijs patiešām ir labs - ja ne gluži tāds zelta gabaliņš kā "Toy Story" galvenais varonis, bet citādi - pavisam normāls džeks. Jo - un tas ir jāņem vērā - skinhedi ne vienmēr un ne visur ir bijuši nacionālismā iegremdējušies, estētikas ziņā šie čaļi ir drīzāk panki bez grebenēm un viņu destruktīvais dzīvesveids nav vērsts pret līdzcilvēkiem. Taču tad no cietuma iznāk Combo - pieredzējis skinheds, kurš ir aizrāvies ar britu nacionālismu. Vudijs uzreiz izlemj pamest savu bijušo čomu grupējumu, tikām sīkais Šons saskata Combo tādu kā tēva tēlu, kamēr Combo arī pieķeras sīkajam puišelim, jo viņā saskata sevi. Vienlaikus ir skaidrs, ka tuvināšanās nacionālajai frontei agrāk vai vēlāk var novest pie nepatikšanām.
Šajā filmā man patika tas, ka tā nebija uzņemta kā propagandas kino, bet gan kā vienkāršs stāsts par vienkāršu puiku, bez kaut kādas tādas mega morāles un audzināšanas. Vienlaikus manās acīs tā bišķi par daudz spēlējās ar astoņdesmito gadu tērpiem un tēliem - es jau saprotu, ka ir svarīgi radīt ticamu laikmeta atmosfēru, bet, manuprāt, vismaz pa daļai tā bija pārspīlēta. Katrā ziņā es biju gaidījis kaut ko vairāk (lai arī īsti nezinu - ko tieši).