Choke
Pirms pāris gadiem noskatījos šīs grāmatas ekranizāciju un atzinu, ka nekāda dižā tā nebija. Īpaši nebiju aizdomājies, ka man vajadzētu iepazīt oriģinālu, bet sanāca, ka to grāmatu sarakstā, kas Kindl`ā ar mani devās uz Baltkrieviju, bija arī šī. Rezultātā tā gandrīz pilnībā tika izlasīta 24.jūnija vakarā, sēžot teltī, kamēr ārā lija, Liene gulēja, bet kaut kur simts metrus tālāk vietējie jaunieši klausījās "kolbasu". Taču ne par to ir šis stāsts.
Šis stāsts ir par vīrieti vārdā Viktors Mančini. Kā es varētu raksturot šo vīrieti? Viņam ir bijusi grūta bērnība - lielu bērnības daļu viņš pavadījis pie dažādiem audžuvecākiem, nekad nav pazinis savu tēvu, bet viņa māte regulāri sēdēja cietumā un pa reizei nolaupīja Viktoru kārtējai audžuvecāku ģimenei, līdz tika notverta un atkal jau nonāca cietumā. Tagad Viktors strādā vaiga sviedros, lai varētu nodrošināt mātes ārstēšanu Alcheimera slimībai glaunā klīnikā, un ārstēšana ir tik dārga, ka viņa fiziskajā zemnieka darbā nopelnītās naudas nepietiek, tāpēc Viktoram nav citas izvēles, kā lūgt naudu svešiniekiem. Turklāt vēl Viktors pats cieš no smagas un principā neārstējamas slimības, kas viņa dzīvi dara īpaši grūtu. Tāpat jāatzīmē, ka Viktors ir labs draugs, kas vienmēr palīdz darbā savam ne pārāk veiksmīgajam kolēģim Denijam, viņš ir arī atvieglo dzīvi citām Alcheimera slimības cietējām, palīdzot pārvarēt dzīves smagākās traumas. Klāt pie visa Viktors nav sevišķi laimīgs personīgajā dzīvē, jo viņam nesokas attiecības ar vienīgo sievieti, kuru viņš patiešām mīl - mātes ārsti.
Cauri un caurēm pozitīvs tēls, ne? Taču to visu var pasniegt mazliet savādāk. Viktors ir neārstējams seksaholiķis, kas izmanto visdažādākos paņēmienus, lai varētu "izlaist savus karavīrus". Viņa darbs ir nožēlojams - viņš "strādā" kaut kādā idiotiskā atrakcijā, kur tiek imitēta senlaiku ciemata dzīve, šajā vietā visi darbinieki ir kaut kādi pretīgi narkomāni un darbs - absolūts idiotisms. Viktors pa vakariem "piepelnās", dārgos restorānos izliekoties, ka viņš ir aizrijies ar ēdienu, tādējādi panākot, ka kāds viņam "izglābj dzīvību" un pēcāk viņš no šī iedomātā glābēja lūdz naudu. Viktors dzīvo ļaunu un netikumīgu dzīvi un uz laiku par savas dzīves vadmotīvu pieņem principu: "What would Jesus NOT do." Līdz brīdim, kad viņam rodas pārliecība, ka viņš pats varētu būt Jēzus otrā atnākšana.
Lai arī šī grāmata ļoti daudz stāsta par seksu, nekādi es to nenosauktu par "seksīgu" - tā ir bezkaunīga, dzēlīga un nejauka, bet noteikti ne seksīga. Katrā ziņā grāmatas atmosfēra man nekādi nešķiet līdzīga tai, ko atceros no filmas. Pilna trāpīgiem citātiem un smieklīgiem novērojumiem, viena no grāmatas atmiņā paliekošākajām daļām ir dažādu noviržu uzskaitījums, kā arī seksuāli atkarīgo dažādie gājieni savas atkarības apmierināšanai. Īpaši ierullē Viktora piegājiens - viņš apmeklē anonīmo seksaholiķu sanāksmes, lai uzzinātu jaunus veidus, kādā veidā savu seksaholismu praktizēt - kad kāds ar kaunu stāsta, "es darīju tā un šitā", Viktors to iegaumē, lai tā varētu darīt pats.
Kur filma man šķita stulba, tur grāmata šķita smieklīga. Jā, no tās neko daudz vērtīga nevar mācīties, un tā nevar kļūt par pamācību, kā labi aizvadīt savu dzīvi - bet man patīk tas, kā tā ir uzrakstīta, un arvien vairāk es sliecos domāt, ka kaut kad tuvākajā nākotnē vajadzētu arī "Fight Club" beidzot iepazīt rakstītā formātā.
Šis stāsts ir par vīrieti vārdā Viktors Mančini. Kā es varētu raksturot šo vīrieti? Viņam ir bijusi grūta bērnība - lielu bērnības daļu viņš pavadījis pie dažādiem audžuvecākiem, nekad nav pazinis savu tēvu, bet viņa māte regulāri sēdēja cietumā un pa reizei nolaupīja Viktoru kārtējai audžuvecāku ģimenei, līdz tika notverta un atkal jau nonāca cietumā. Tagad Viktors strādā vaiga sviedros, lai varētu nodrošināt mātes ārstēšanu Alcheimera slimībai glaunā klīnikā, un ārstēšana ir tik dārga, ka viņa fiziskajā zemnieka darbā nopelnītās naudas nepietiek, tāpēc Viktoram nav citas izvēles, kā lūgt naudu svešiniekiem. Turklāt vēl Viktors pats cieš no smagas un principā neārstējamas slimības, kas viņa dzīvi dara īpaši grūtu. Tāpat jāatzīmē, ka Viktors ir labs draugs, kas vienmēr palīdz darbā savam ne pārāk veiksmīgajam kolēģim Denijam, viņš ir arī atvieglo dzīvi citām Alcheimera slimības cietējām, palīdzot pārvarēt dzīves smagākās traumas. Klāt pie visa Viktors nav sevišķi laimīgs personīgajā dzīvē, jo viņam nesokas attiecības ar vienīgo sievieti, kuru viņš patiešām mīl - mātes ārsti.
Cauri un caurēm pozitīvs tēls, ne? Taču to visu var pasniegt mazliet savādāk. Viktors ir neārstējams seksaholiķis, kas izmanto visdažādākos paņēmienus, lai varētu "izlaist savus karavīrus". Viņa darbs ir nožēlojams - viņš "strādā" kaut kādā idiotiskā atrakcijā, kur tiek imitēta senlaiku ciemata dzīve, šajā vietā visi darbinieki ir kaut kādi pretīgi narkomāni un darbs - absolūts idiotisms. Viktors pa vakariem "piepelnās", dārgos restorānos izliekoties, ka viņš ir aizrijies ar ēdienu, tādējādi panākot, ka kāds viņam "izglābj dzīvību" un pēcāk viņš no šī iedomātā glābēja lūdz naudu. Viktors dzīvo ļaunu un netikumīgu dzīvi un uz laiku par savas dzīves vadmotīvu pieņem principu: "What would Jesus NOT do." Līdz brīdim, kad viņam rodas pārliecība, ka viņš pats varētu būt Jēzus otrā atnākšana.
Lai arī šī grāmata ļoti daudz stāsta par seksu, nekādi es to nenosauktu par "seksīgu" - tā ir bezkaunīga, dzēlīga un nejauka, bet noteikti ne seksīga. Katrā ziņā grāmatas atmosfēra man nekādi nešķiet līdzīga tai, ko atceros no filmas. Pilna trāpīgiem citātiem un smieklīgiem novērojumiem, viena no grāmatas atmiņā paliekošākajām daļām ir dažādu noviržu uzskaitījums, kā arī seksuāli atkarīgo dažādie gājieni savas atkarības apmierināšanai. Īpaši ierullē Viktora piegājiens - viņš apmeklē anonīmo seksaholiķu sanāksmes, lai uzzinātu jaunus veidus, kādā veidā savu seksaholismu praktizēt - kad kāds ar kaunu stāsta, "es darīju tā un šitā", Viktors to iegaumē, lai tā varētu darīt pats.
Kur filma man šķita stulba, tur grāmata šķita smieklīga. Jā, no tās neko daudz vērtīga nevar mācīties, un tā nevar kļūt par pamācību, kā labi aizvadīt savu dzīvi - bet man patīk tas, kā tā ir uzrakstīta, un arvien vairāk es sliecos domāt, ka kaut kad tuvākajā nākotnē vajadzētu arī "Fight Club" beidzot iepazīt rakstītā formātā.
2011-06-25
comments powered by Disqus