Через всю войну
Pēdējais "Pesņaru" studijas ieraksts gandrīz nemaz neizklausās pēc citiem šīs grupas veikumiem - tas ir Lielajam Tēvijas karam (nejaukt ar 2.Pasaules karu!) veltīts konceptuāls ieraksts, kurā ir minimāla folkmūzikas klātbūtne, ambiciozs un pretenciozs projekts, kurā "Pesņari", cik var saprast, nevēlējās vienkārši radīt banālu un patriotisku dziesmu krājumu, bet izteikt kaut ko lielāku un nopietnāku. Šis ieraksts ir muzikāli diezgan minimālistsks, parasti muzikālais noformējums sastāv no akustiskās ģitāras un varbūt kādas sintezatora klātbūtnes, un tad, kad parādās kaut kas aktīvāks, tad visai bieži tas tomēr ir pārmērīgi estrādes popsai pieskaitams saturs - vismaz man ir grūti savādāk raksturot tādu skaņdarbu kā "Тальяночка" vai "Пісьмо беларускіх партызан" (un gribētos arī mazliet pažēloties par diezgan pretīgiem astoņdesmito gadu sintezatoriem, kurus Pesņari izmanto vairāk nekā būtu vēlams).
Cik saprotu arī grupas dalībniekiem tagad ir visai atšķirīgi uzskati par šī ieraksta kvalitāti - ir tādi, kas to uzskata par teju vai Pesņaru labāko veikumu, un citi, kuri saskata tajā atsevišķas veiksmīgas idejas, bet kopējo ieraksta kvalitāti par izcilu neatzīst. Patiesībā man bišķi traucē, ka šī ieraksta nopietnā saturiskā forma muzikāli brīžiem šķiet drusku balagāniska, un gribas arī saturā sagaidīt kaut ko drīzāk Šveikam līdzīgu un nevis kaut ko tik nopietnu kā šī ieraksta koncepts. Patiesībā laikam gan man visvairāk traucē tas, ka šis ieraksts man nerada nekādas asociācijas ar septiņdesmito gadu Pesņariem - vismaz tajā ērā būtu grūti iedomāties, ka grupa ierakstītu kaut ko tādu kā "Баня" ar tās jaunā viļņa elementiem.
Līdz ar to es pat šo ierakstu īsti nevaru salīdzināt, piem., ar "Народные песни", jo tiem ir daudz par maz līdzību, jā, varu atzīt, ka ir dažas pietiekoši veiksmīgas kompozīcijas - kā, piem., "Война - совсем не фейерверк" (pat saklausāmas zināmas asociācijas ar Pink Floyd kara tēmas ierakstiem), bet tādu ir par maz, lai ieraksts kopumā būtu baudāms.
Krievu forumos gan esmu lasījis sajūsmas pilnas atsauksmes par šī ieraksta emocionālo spēku, taču man kaut kā šķiet, ka ir cilvēki, kuriem pietiek ar to, lai ieraksts būtu veltīts Tēvijas karam, lai viņi jau no pirmajām taktīm raudātu, pat tad, ja ieraksts būtu "kolbasa" manierē.
Cik saprotu arī grupas dalībniekiem tagad ir visai atšķirīgi uzskati par šī ieraksta kvalitāti - ir tādi, kas to uzskata par teju vai Pesņaru labāko veikumu, un citi, kuri saskata tajā atsevišķas veiksmīgas idejas, bet kopējo ieraksta kvalitāti par izcilu neatzīst. Patiesībā man bišķi traucē, ka šī ieraksta nopietnā saturiskā forma muzikāli brīžiem šķiet drusku balagāniska, un gribas arī saturā sagaidīt kaut ko drīzāk Šveikam līdzīgu un nevis kaut ko tik nopietnu kā šī ieraksta koncepts. Patiesībā laikam gan man visvairāk traucē tas, ka šis ieraksts man nerada nekādas asociācijas ar septiņdesmito gadu Pesņariem - vismaz tajā ērā būtu grūti iedomāties, ka grupa ierakstītu kaut ko tādu kā "Баня" ar tās jaunā viļņa elementiem.
Līdz ar to es pat šo ierakstu īsti nevaru salīdzināt, piem., ar "Народные песни", jo tiem ir daudz par maz līdzību, jā, varu atzīt, ka ir dažas pietiekoši veiksmīgas kompozīcijas - kā, piem., "Война - совсем не фейерверк" (pat saklausāmas zināmas asociācijas ar Pink Floyd kara tēmas ierakstiem), bet tādu ir par maz, lai ieraksts kopumā būtu baudāms.
Krievu forumos gan esmu lasījis sajūsmas pilnas atsauksmes par šī ieraksta emocionālo spēku, taču man kaut kā šķiet, ka ir cilvēki, kuriem pietiek ar to, lai ieraksts būtu veltīts Tēvijas karam, lai viņi jau no pirmajām taktīm raudātu, pat tad, ja ieraksts būtu "kolbasa" manierē.
2011-06-29
comments powered by Disqus