Flow My Tears, the Policeman Said
Izmantojot to, ka Kindle man paver plašākas iespējas lasīt tādu autoru grāmatas, kas Rīgas bibliotēkās nav atrodamas, sāku rūpīgāk iepazīt Filipa K. Dika daiļradi. "Neapgaismotajiem" paskaidroju - Filips Diks bija viens no 20.gadsimta amerikāņu zinātniskās fantastikas dižgariem. Pēc viņa darbiem uzņemtas daudzas gan ļoti labas (Blade Runner, "Minority Report"), gan ne tik labas (The Adjustment Bureau), gan pavisam ne labas (Next). Kopumā Dika grāmatām ir raksturīgs, ka tās norisinās drūmā un visai bezcerīgā nākotnē, kur valda ne pārāk labi tikumi un kur bieži pie varas ir totalitāri noskaņoti maniaki vai mega korporācijas. Īsi sakot - Diks bija visai reālistisks savās prognozēs.
Šajā konkrētajā grāmatā galvenais varonis sākotnēji dzīvo ļoti skaistā un laimīgā pasaulē - viņš ir televīzijas šova vadītājs, viņu ik dienas skatās 30 miljoni amerikāņu, viņam ir veiksmīga dziedātāja karjera un daudz un dažādas mīļākās. Taču viss pēkšņi radikāli mainās, kad viņš pamostas nolaistā viesnīcas numurā bez jebkādiem dokumentiem un ar žūksni skaidras naudas, taču bez iespējas pierādīt savu identitāti. Tā nebūtu liela bēda, ja līdzās dokumentiem nebūtu pazudusi arī viņa personība - neviens pēkšņi vairs nezina, kas Džeisons Taverners tāds ir, viņam nav ne sava šova, ne dziesmu, un vispār viņš ir neeksistējošs cilvēks. Arī tā vēl būtu tikai pusbēda, ja Amerika, kurā dzīvo Taverners, nebūtu policijas valsts, kur tevi par dokumentu trūkumu bez jebkādām grūtībām var nosūtīt uz darba nometni kaut kur Latīņamerikā. Rezultātā Taverners ir spiests slapstīties, stāties profesionālos sakaros ar sievieti - dokumentu viltotāju, un vairīties no policijas, iepazīstot savu pasauli no ne tās labākās puses.
Tuvākajos gados šo grāmatu ir paredzēts ekranizēt, bet kaut kas man saka priekšā, ka tā varētu būt kārtējā neveiksmīgā Dika grāmatas pārtapšana filmā. Sāksim jau ar to, ka šī nav nekāda izcilā grāmata, manuprāt, jo tās saturs ir pārāk piesaistīts tai ērai, kad tā tapa, un man personīgi nešķita sevišķi būtiski, lai Taverneram viss beigtos labi, jo šis varonis diezgan labi atbilst tai cilvēku kategorijai, kuru Duglass Adamss būtu iesēdinājis šķirstā ar burtu B līdzās telefonu tīrītājiem, vidējā līmeņa menedžeriem, TV producentiem un apdrošināšanas polišu pārdevējiem. Tāpat var pieminēt to, ka no šīs grāmatas varētu izveidot ĻOOOTI meinstrīmīgu filmu - pat laimīgās beigas jau grāmatas autors ir iekļāvis, mazliet vēl nomainām uzsvarus un iegūstam tādu otrās šķiras sci-fi drāmu, kur atkal visai labi varētu galvenajā lomā būt Next zvaigzne Nikolass Keidžs (kādreiz - izcils aktieris, pēdējā laika - sūdīgu lomu atveidotājs).
Šajā konkrētajā grāmatā galvenais varonis sākotnēji dzīvo ļoti skaistā un laimīgā pasaulē - viņš ir televīzijas šova vadītājs, viņu ik dienas skatās 30 miljoni amerikāņu, viņam ir veiksmīga dziedātāja karjera un daudz un dažādas mīļākās. Taču viss pēkšņi radikāli mainās, kad viņš pamostas nolaistā viesnīcas numurā bez jebkādiem dokumentiem un ar žūksni skaidras naudas, taču bez iespējas pierādīt savu identitāti. Tā nebūtu liela bēda, ja līdzās dokumentiem nebūtu pazudusi arī viņa personība - neviens pēkšņi vairs nezina, kas Džeisons Taverners tāds ir, viņam nav ne sava šova, ne dziesmu, un vispār viņš ir neeksistējošs cilvēks. Arī tā vēl būtu tikai pusbēda, ja Amerika, kurā dzīvo Taverners, nebūtu policijas valsts, kur tevi par dokumentu trūkumu bez jebkādām grūtībām var nosūtīt uz darba nometni kaut kur Latīņamerikā. Rezultātā Taverners ir spiests slapstīties, stāties profesionālos sakaros ar sievieti - dokumentu viltotāju, un vairīties no policijas, iepazīstot savu pasauli no ne tās labākās puses.
Tuvākajos gados šo grāmatu ir paredzēts ekranizēt, bet kaut kas man saka priekšā, ka tā varētu būt kārtējā neveiksmīgā Dika grāmatas pārtapšana filmā. Sāksim jau ar to, ka šī nav nekāda izcilā grāmata, manuprāt, jo tās saturs ir pārāk piesaistīts tai ērai, kad tā tapa, un man personīgi nešķita sevišķi būtiski, lai Taverneram viss beigtos labi, jo šis varonis diezgan labi atbilst tai cilvēku kategorijai, kuru Duglass Adamss būtu iesēdinājis šķirstā ar burtu B līdzās telefonu tīrītājiem, vidējā līmeņa menedžeriem, TV producentiem un apdrošināšanas polišu pārdevējiem. Tāpat var pieminēt to, ka no šīs grāmatas varētu izveidot ĻOOOTI meinstrīmīgu filmu - pat laimīgās beigas jau grāmatas autors ir iekļāvis, mazliet vēl nomainām uzsvarus un iegūstam tādu otrās šķiras sci-fi drāmu, kur atkal visai labi varētu galvenajā lomā būt Next zvaigzne Nikolass Keidžs (kādreiz - izcils aktieris, pēdējā laika - sūdīgu lomu atveidotājs).
2011-07-02
comments powered by Disqus