The Man in the High Castle

"Vīrs augstajā pilī" ir viena no iespaidīgākajām Filipa Dika grāmatām, tā saņēmusi Hugo balvu kā gada labākais zinātniskās fantastikas romāns (ja kas - šī ir vienīgā Dika grāmata, kas tika pie šīs augstās atzinības), un nenoliedzami tās saturs ir svarīgs un pārdomas raisošs.
Grāmatas darbība norit pasaulē, kas no mūsējās atšķiras ar to vien, ka 2.Pasaules karā uzvarēja nacistiskā Vācija un Japāna. Līdz ar to ASV tik sadalīta divās satelītvalstīs - japāņiem un vāciešiem piederošās teritorijās, Austrālija pārgāja Japānai, bet Eiropa un Āfrika - Vācijai. Piecpadsmit gados, kas pagājuši kopš kara beigām, vācieši gandrīz pilnībā ir iznīcinājuši Āfrikas pamatiedzīvotājus un ir sācies aukstais karš starp divām jaunajām lielvarām.
Grāmatā nav viena galvenā varoņa vai vienas galvenās sižeta līnijas - tā stāsta par virkni cilvēku japāņu kontrolētajā bijušo ASV daļā un par to, kā viņi dzīvo, būdami savā valstī otrās šķiras iedzīvotāji. Varoņu vidū ir antikvariāta īpašnieks (ar antikvariātu tur gan tiek saprasti dažādi pirmskara amerikāņu masu produkcijas relikti, kuri līdz ar ASV aiziešanu nebūtībā, ir kļuvuši par vērtībām un kuri it īpaši patīk japāņu biznesmeņiem, piemēram, pulksteņi ar Mikimausu). Tāpat te parādās Franks Frinks - ebrejs, kas spiests slēpt savu identitāti, lai netiktu nosūtīts uz Eiropu uz gāzes kameru, un viņa bijusī sieva Juliana, kas sapinas ar itāli - smagās mašīnas šoferi (vai viņa vismaz pati sākumā tā domā, ka tas ir itālis - fūres vadītājs). Nupat Vācijā ir nomiris kārtējais fīrers - Martins Bormans, un notiek spraigas cīņas par vakanto vietu, no kuru iznākuma atkarīgs arī koloniju iedzīvotāju liktenis.
Lai grāmatu vēl mazliet sarežģītu, Diks tajā ietver romānu romānā - grāmatu "The Grasshopper Lies Heavy", kurā aprakstīta alternatīva realitāte - tāda, kurā ASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts pārdzīvo atentātu un ved savu valsti līdz uzvarai 2.Pasaules karā, bet aukstais karš izveidojas starp ASV un Lielbritāniju.
Vispār jāatzīst, ka visādu interesantu paņēmienu un arī oriģinālu domu šajā grāmatā ir kolosāli daudz. Te ir gan nopietni iztirzāta tēma par vēsturiskumu - ar ko atšķiras Zippo šķiltavas, kuras ir izmantojis ASV prezidents, no identiskām, kuras viņš nav izmantojis, gan izmantots tauriņa efekts alternatīvas vēstures radīšanai (ļoti veiksmīgi grāmatā varoņi pamato to, kālab šāds alternatīvais sižets nebūtu iedomājams, jo Vācijas un Japānas pārsvars 2.Pasaules karā bija neapstrīdams un viņu zaudējums būtu neiespējams), Diks šeit pievēršas rasismam, personības kultam, dažādām cilvēka tieksmēm un tā tālāk. Īsi sakot - ļoti nopietna un vērtīga grāmata. Taču tai ir arī daži acīmredzami trūkumi manās acīs. Sāksim jau kaut vai ar to, ka amerikāņiem raksturīgajā manierē viss ir uz viņiem centrēts (faktiski sanāk, ka 2.Pasaules karā vienīgais nozīmīgais bija ASV līdzdalība, kamēr pārējie kaut ko varētu darīt tikai ar ASV atbalstu). Jāatzīst, ka šis piegājiens man diezgan krīt uz nerviem (tikpat izteikti tas raksturīgs otrajai "varoņnācijai" - tai, kas mīt uz Austrumiem no mums) - nonicināt visu pārējo sasniegumus un izcelt savas valsts vēsturisko nozīmību.
Taču tas nemaina apstākli, ka šī grāmata ir ļoti spēcīgi uzrakstīta un tā kopumā ļoti veiksmīgi tiek galā ar savu visai smago saturu, vienlaikus izmantojot virkni elegantu postmodernu gājienu, graujot tā saukto ceturto sienu starp lasītāju un grāmatu.
2011-07-09
8.5
comments powered by Disqus